Jau iepriekš izskanējušas ziņas par Lattelecom šefa Jura Gulbja ienākumiem, kas, gada laikā palielinoties par 111 tūkstošiem eiro, sasnieguši pusmiljona apmērus. Pats uzņēmums komentārus par šo jautājumu nesniedz, taču, reaģējot un sabiedrības sašutumu, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) uzdevis Privatizācijas aģentūrai veikt apkopojumu par valdes atalgojumu tās pārvaldībā esošajās kapitālsabiedrībās, tai skaitā Lattelecom. Rezultāti esot gaidāmi maija pirmajā nedēļā.
J. Gulbim pieder 2014. un 2015. gada spēkrati un kāda uzņēmuma akcijas 446 tūkstošu vērtībā, 575 tūkstošus viņš izsniedzis aizdevumos. Jāatzīmē, ka Lattelecom vadītājs iepriekš negatīvi izteicies par solidaritātes nodokļa ieviešanu, kas tiešā mērā skar arī viņu pašu.
Otrs lielākais algas pieaugums pērn bijis Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmuma LDz Cargo nu jau bijušajam priekšsēdētājam Guntim Mačam. Viņš līdz oktobrim, kad atkāpās no amata, paspēja nopelnīt 245 tūkstošus, kas ir par 121 tūkstoti vairāk nekā visa 2014. gada laikā. «Ņemot vērā tirgus situāciju un faktu, ka bijušais vadītājs uzņēmumā bija nostrādājis ilgus gadus un pārzināja visu komercinformāciju, tika pieņemts lēmums noteikt viņam konkurences ierobežojumu, aizliedzot turpmākos divus gadus ieņemt amatus transporta nozares uzņēmumos vai konsultēt tos. Atbilstoši Darba likumam šādu ierobežojumu drīkst noteikt tikai tad, ja tiek paredzēta arī adekvāta kompensācija par to,» ieņēmumu pieaugumu paskaidro uzņēmuma valdes locekle Inese Kleinberga.
Ar pašu G. Maču Dienai neizdevās sazināties, taču, spriežot pēc deklarācijas, viņš skaidrā naudā glabā 100 tūkstošu eiro. Organizācijas Delna vadītājs Jānis Volberts un citi eksperti jau iepriekš norādījuši, ka tā nav laba prakse, jo nav izsekojama līdzekļu plūsma un tas var mest aizdomu ēnu un likt apšaubīt to likumību.
Vairāk nekā 200 tūkstošu nopelnījusi arī Reverta vadītāja Solvita Deglava. Viņas darba atlīdzība palielinājusies par 17 000 eiro. Uzņēmuma pārstāve Marita Ozoliņa paskaidroja, ka priekšsēdētājas alga sastāv no fiksētās un mainīgās daļas, kura piesaistīta izvirzīto mērķu izpildei. «2015. gads Reverta bija vissmagākais gads gan kredītu izstrādes, gan atgūšanas jomā, tomēr uzņēmumam izdevās atrisināt arī šķietami bezcerīgas situācijas un 2015. gadu beigt ar labiem darbības rādītājiem - no problemātiskajiem aktīviem tika atgūti 61,3 miljoni eiro,» atklāj M. Ozoliņa.
Latvenergo valdes priekšsēdētāja Āra Žīgura ienākumi pieauguši par 20 tūkstošiem un sasnieguši 141 tūkstoti eiro. Uzņēmuma preses sekretāre Ivita Bidere paskaidro, ka pieaugums radies, izmaksājot neizmantotā atvaļinājuma uzkrājumu, kura apmērs atspoguļojies kopējos gada ienākumos.
Vairāk nekā 14 tūkstošu algas pieaugumu izjutis arī Augstsprieguma tīkla vadītājs Varis Boks. Kā Dienai paskaidroja Finanšu ministrijā, tas tāpēc, ka līdz ar 2015. gada 1. janvāri mainījās kapitālsabiedrības klasifikācija - tā, pārņemot vienu no Latvijas elektrisko tīklu biznesa virzieniem, kļuva par īpaši lielu kapitālsabiedrību. Attiecīgi tika pārskatīta valdes atlīdzība.
Arī citi valsts uzņēmumu priekšsēdētāji pērn saņēmuši vairāk nekā 2014. gadā, vienīgais no Dienas apskatīto uzņēmumu vadītājiem, kuru skāris algas kritums, ir airBaltic šefs M. Gauss, kura alga samazinājusies par 91 tūkstoti. «Šim atalgojumam ir divas daļas - fiksētā un mainīgā. Mainīgā ir atkarīga no dažādiem uzņēmuma darbības rādītājiem, tai skaitā ir gan servisa līmenis, gan klientu apmierinātība un citi rādītāji,» skaidro uzņēmuma pārstāvis Jānis Vanags. It kā lielais samazinājums M. Gausam nav traucējis savā īpašumā iegūt divus 2015. izlaiduma gada automobiļus - Tesla un Volkswagen. Jāatzīmē, ka airBaltic atšķirībā no iepriekšminētajām skaitās privāta kapitālsabiedrība, kurā Latvijas valstij pieder 99,8% akciju.