Vīriešu dziesmas. Šādi saucas komponista Andra Dzenīša dziesmu cikls, kura varonis ir latviešu vīrietis un viņa atspulgs latviešu mūsdienu dzejnieku un mazāk pazīstamu klasiķu dzejā. Nu gatava jau cikla otrā burtnīca. Tās pirmatskaņojumu līdzās pirmajai Vīriešu dziesmu burtnīcai piedāvā izbaudīt alternatīvais kamermūzikas festivāls Sansusī, kurš vasarās norisinās Aknīstes novadā, bet tagad ielūdz uz koncertu Vīriešu dziesmas Rīgā Zirgu ielas koncertzālē rīt, 13. aprīlī, plkst. 20.00. Vīriešu pasauli gatavi atklāt festivāla namatēvs, baritons Armands Siliņš un pianists Aldis Liepiņš. Mecosoprāns Ieva Parša viņiem piepulcēsies, atskaņojot Dagdas paralēles, kurām par pamatu ņemts Raiņa aprakstītais sievišķās un vīrišķās pasaules uztveres kontrasts: maigums un vienkāršība pret pamatotu un nepamatotu nervozitāti un sakāpinātību.
«Varbūt mani kāds sauks par seksistu, bet, pētot drukāto mediju piedāvājumu, izklaides raidījumus televīzijā, sievietēm adresētās interneta vietnes, ne reizi vien radies priekšstats, ka vienīgi sieviete tiek pozicionēta kā jūtīga, emocionāla dvēsele, kura izcīna smagas, sarežģītas psiholoģiskas cīņas, un tikai viņa ir apveltīta ar vēlmi pēc pasaules sakārtotības, un tikai viņas ir vajadzība īpaši lutināt un saudzēt,» novērojis Andris Dzenītis. Savukārt vīrieša dzīves reālijas bieži tiek saistītas ar dzīves praktisko pusi, eksistences nodrošināšanu, biznesu, akciju tirgu, cīņu par materiālo labklājību, automašīnām, sportu, meiteņu kailfoto, ātrumu, dinamiku un fiziskās formas attīstīšanu. «Tā šie jautājumi izskatās publiskajā telpā - pretēji tām smalkajām sajūtām un kaitēm, par kurām varam lasīt pagātnes augstajā literatūrā, kaut vai Puškina, Gētes, Rilkes vai Kafkas vārda mākslā,» A. Dzenītis nostalģiski atgādina par XIX gadsimtā kultivēto, romantiski apgaroto vīrieša pasauli. Tam pretstatot šodien izplatīto latviešu vīriešu nonievāšanu, komentāri nudien ir lieki.
Vīriešu dziesmas parāda, ka latviešu vīrietim interesē sievietes skaistums dažādās vecuma un etniskajās grupās (Māris Ruks, Aivars Eipurs), sirsnīgas, mīļas, romantiskas jūtas (Krišjānis Zeļģis), ironija par pašpalīdzības literatūru (Kārlis Vērdiņš), tehnika un tās ietekme uz cilvēci un vīrieša funkcionalitāti (klasiķis Pēteris Ķikuts), neparastas, ikdienišķas, adekvātas un neadekvātas situācijas (A. Eipurs, Ģirts Koknēvičs), alkohola glābjošā un postošā loma vīrieša dzīvē (Žebers). Varam ielūkoties pat Raiņa - vīrieša pieredzē (Kārlis Vērdiņš). Ir arī kautrīga piedauzība (Ingus Bērziņš, Jānis Rokpelnis, arī M. Ruks), eksistences un laika filozofija (Imants Tilbergs). «Protams, daudz kas vēl ir palicis aiz svītras. Tieši tāpēc, kamēr vien būšu un būs vīrieši, šīs dziesmas turpinās tapt,» nosolās Andris Dzenītis.