Saraksta pirmajā vietā atrodas korporācija Apple, kura pērn bija zaudējusi pirmo vietu konkurentam Google. Tomēr 2014. gadā zīmola Apple vērtība atbilstoši reitinga veidotāju aprēķiniem palielinājusies par 67% līdz 246,99 miljardiem dolāru (~ 220,17 miljardi eiro), kamēr Google, kas noslīdējis uz otro vietu, kļuvis dārgāks tikai par 9% un novērtēts 173,65 miljardu dolāru apmērā. Trešajā vietā atrodas korporācija Microsoft, kuras zīmola vērtība pieaugusi par 28% - līdz 115,5 miljardiem dolāru.
Izaugsme Āzijas zīmoliem
Jāpiebilst, ka tieši ASV kompāniju zīmoli aizņem visu reitinga pirmo desmitnieku un aptuveni pusi pirmā simtnieka, bet to kopējā vērtība gada laikā pieaugusi par 19,1%. Tā dēvētās kontinentālās Eiropas zīmoli tikmēr kļuvuši dārgāki tikai par 1,6%, kas liecina par automašīnu un luksusa preču ražotāju problēmām, bet britu zīmolu vērtība pat kritusies par 4,2%.
Lielāko vērtības izaugsmi nodemonstrējuši Āzijas zīmoli - 24,7%, kas skaidrojams ar Alibaba pērn īstenoto iziešanu biržā un nonākšanu uzreiz reitinga 13. vietā ar zīmola vērtību 66,38 miljardi dolāru. Te gan jāpiebilst, ka 2006. gadā Millward Brown zīmolu reitingā bija atrodama tikai viena Ķīnas kompānija - China Mobile, kamēr jaunākajā reitingā tādu ir jau 14. Tikmēr Eiropas zīmolu skaits reitingā šajā laikā samazinājies no 35 līdz 24.
Gandrīz bez Krievijas
Vairāki plašsaziņas līdzekļi īpaši uzsver, ka zīmolu reitinga pirmajā simtniekā šogad nav neviena Krievijas zīmola, lai gan vismaz divas šīs valsts kompānijas - Sberbank un mobilo sakaru operators MTS, pēdējos gados bija stabilas šā saraksta dalībnieces. (2014. gada reitingā Sberbank ieņēma 75. vietu ar vērtību 12,64 miljardi dolāru, bet MTS - 80. vietu ar vērtību 12,18 miljardi dolāru.) Krievijas uzņēmumu izkrišanu no reitinga Millward Brown pārstāvji skaidro ar kopējo situāciju šīs valsts ekonomikā, it īpaši ar kompāniju akciju cenu kritumu biržās, kas savukārt saistīts ar Krievijas rubļa kursa kritumu. Kā atgādina laikraksts Vedomosti, 2014. gadā rubļa kurss attiecībā pret ASV dolāru samazinājās par 42% - līdz 56,26 rubļiem. Tā kā lielāko daļu ienākumu Krievijas uzņēmumi gūst rubļos, šis fakts samazinājis akciju un attiecīgi arī zīmolu vērtību.
Savukārt runājot par Krievijas naftas un gāzes kompānijām, rubļa devalvācija tās skārusi daudz mazāk nekā Ukrainas konflikta dēļ radītie prestiža zaudējumi. Naftas un gāzes nozares zīmolu reitingā galvenokārt šā iemesla dēļ Gazprom un Rosņeftj zaudējuši attiecīgi 17% un 10% savu zīmolu vērtības un ar 5,18 miljardus dolāru un piecus miljardus dolāru vērtiem zīmoliem noslīdējuši uz 9. un 10. vietu energoresursu nozares vērtīgāko zīmolu sarakstā, bet Lukoil pat izkritis no energoresursu nozares pirmā desmitnieka.
Glamūrs nav populārs
Straujāko izaugsmi reitingā tikmēr demonstrējuši informāciju tehnoloģiju (IT) un mazumtirdzniecības kompāniju zīmoli, kuru vērtība gada laikā pieaugusi par 24%, to skaitā sociālā tīkla Facebook zīmols piedzīvojis lielāko izaugsmi visā reitingā - 99%. Tehnoloģiju zīmoli aizņem sešas no pirmajām 20 reitinga vietām, bet, ja ņem vērā arī telekomunikāciju un tirdzniecības internetā uzņēmumus, tādus kā Alibaba un Amazon, tad pat 11 vietas no 20. Turklāt reitinga pirmajā divdesmitniekā iekļuvušas arī maksājumu sistēmas Visa (5. vieta) un MasterCard (20. vieta), kuru darbība tāpat lielā mērā atkarīga no informāciju tehnoloģijām.
Tirdzniecība internetā daļēji nodrošinājusi arī mazumtirdzniecības nozares uzņēmumu zīmolu vērtības kopējo pieaugumu, pat neraugoties uz faktu, ka daudzi tradicionālie lielveikalu tīkli turpina zaudēt savas tirgus nišas. Spilgtākais neveiksmīgais piemērs ir britu Tesco, kura zīmola vērtība gada laikā kritusies par 37%, līdz 9,41 miljardam dolāru, kas noveda pie Tesco izkrišanas no zīmolu reitinga pirmā simtnieka. Tesco gadījumā pie uzņēmuma neveiksmēm gan vainojamas galvenokārt kompānijas vadības pieļautās kļūdas, tomēr kritumu piedzīvojuši arī citi lielie, starptautiskie mazumtirdzniecības tīkli (piemēram, Ikea un Target). Tikmēr jūtami palielinājusies nosacīti reģionālo (Aldi un Lidl), «tuvu mājām esošo» (7-Eleven) un mājas preču (Home Depot) mazumtirdzniecības tīklu zīmolu vērtība, kas liecina par izmaiņām patērētāju gaumē un prasībās.
Savukārt galvenā zaudētāja kopumā ir luksuspreču ražošanas un tirdzniecības nozare, kas piedzīvojusi kritumu par 6%. Kā uzskata BrandZ veidotāji, nozari būtiski ietekmējušas problēmas eirozonā, ekonomiskā nestabilitāte Krievijā un vērienīgā cīņa ar korupciju Ķīnā, jo visi šie faktori kopumā ievērojami samazināja pieprasījumu pēc greznuma priekšmetiem globālā mērogā un attiecīgi samazināja vadošo zīmolu vērtību.
Bankām jākļūst modernām
Jaunākais zīmolu reitings liecina, ka banku sektors joprojām nespēj atgūt patērētāju uzticību, uzskata Financial Times. Atsevišķas bankas gan spējušas pasargāt savu zīmolu prestižu, tomēr vairākumam neizdodas atjaunot spožo reputāciju. Tā, piemēram, Royal Bank of Scotland, kura pirms ekonomiskās krīzes bija pasaulē lielākā banka ar aktīviem 2,4 triljonu dolāru apmērā, jau septīto gadu turpina ciest zaudējumus (80% bankas akciju pēc pārņemšanas joprojām atrodas Lielbritānijas valdības īpašumā) un ne tikai nespēj atgriezties BrandZ pirmajā simtniekā, bet arī turpina zaudēt uzticību patērētāju acīs. Tikmēr Spānijas banka Santander (zīmola vērtība 12,18 miljardi dolāru) sešu gadu laikā piedzīvojusi ievērojamu kāpumu un spējusi pacelties līdz 4. vietai savas nozares, respektīvi, starptautisko banku nozares, reitingā.
Millward Brown eksperti norāda, ka reģionālo banku situācija kopumā ir labāka nekā universālo starptautisko banku situācija, jo reģionālajām bankām ir noteiktas stingrākas regulatoru prasības, un tās parasti veido ciešākas saites ar klientiem.
FT arī pieļauj, ka banku pievilcību klientu skatījumā aizvien nopietnāk apdraud ar IT saistītās kompānijas, tādas kā Apple un Google, kuras veido savas maksājumu sistēmas un atvieglo piekļuvi banku pakalpojumiem.
IT uzņēmumu radītās maksājumu sistēmas met izaicinājumu ne tikai tradicionālajām bankām, kurām nepieciešams digitalizēt savu pakalpojumu pieejamību, bet arī lielajām maksājumu sistēmām, kuras joprojām atkarīgas no kartēm, uzskata FT aptaujātie eksperti, norādot - ja Visa un MasterCard nesāks pāreju uz digitālajām platformām, arī to zīmolus gaida patērētāju uzticības kritums.