Nīderlandes investīciju fonda Homburg Eastern European Fund B. V., kas ir SIA Homburg Zolitude mātes uzņēmums, brīdinājums par iespējamo prasību pret Latviju un strīda nodošanu izskatīšanai Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā vēl tiek analizēts, tāpēc Valsts kanceleja to nekomentē. Taču summa ir iespaidīga - 11,76 miljoni eiro.
Daudz jautājumu
Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane norāda, ka RD īpašumu nepamatoti klasificējusi par graustu, iespējams, lai mākslīgi samazinātu ieguldījuma vērtību. Tāpat apturētas sarunas par nekustamā īpašuma iespējamo maiņu pret pašvaldībai piederošu īpašumu, aizbildinoties ar tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā, kas, pašvaldības ieskatā, neļauj īstenot īpašuma maiņu. Tāpat dome piedāvājusi kopīpašuma dalīšanu, kā rezultātā Homburg Zolitude paliktu ar komerciāli neizmantojamu īpašumu.
RD Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte atzīst, ka pastāv vairāki šķēršļi, kas pašvaldībai pagaidām liedz risināt jautājumu par Homburg Zolitude piederošo domājamo daļu iegūšanu tās īpašumā. SIA Tineo, kam piederēja īpašuma domājamās daļas, uzdāvināja tās pašvaldībai, un tas ir ļāvis realizēt ieceri par piemiņas vietas izveidi Zolitūdes traģēdijas upuriem. Savukārt Homburg Zolitude pieeja ir citāda - tā uz šo īpašumu arī nākotnes perspektīvā skatās kā uz komerciāli vērtīgu aktīvu. «Vai tas ir savienojams ar šā objekta pasūtītāju un līdzīpašnieku vismaz morālo līdzatbildību konkrētajā gadījumā, lai vērtē sabiedrība,» norāda B. Gailīte.
Iespējamo īpašumu maiņu ietekmē tas, ka Homburg Zolitude ir iesaistīta vairākās tiesvedībās, kuru rezultātā iespējama piedziņas vēršana pret uzņēmuma mantu. Vienīgais nozīmīgais šīs komercsabiedrības aktīvs ir nekustamā īpašuma Priedaines ielā 20 domājamās daļas. Jau šobrīd zemesgrāmatas nodalījumā ir ierakstīta ķīlas atzīme, kas paliktu spēkā arī īpašuma tiesību pārejas gadījumā. «Ņemot vērā, ka šobrīd iepriekš norādīto iemeslu dēļ nav iespējams novērtēt finansiālos riskus, kas saistīti ar SIA Homburg Zolitude piederošo domājamo daļu iegūšanu pašvaldības īpašumā, pašvaldībai nepieciešams ievērot saprātīgu piesardzību attiecībā uz šāda darījuma veikšanu,» norāda B. Gailīte, piebilstot, ka risku minimizēšanai primāri būtu veicama nekustamā īpašuma sadale, jo šobrīd tas ir kopīpašums.
Nemierā ar spriedumu
Diena sazinājās arī ar RD priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku (GKR). Viņš atgādināja, ka Homburg Zolitude ir pārsūdzējusi domes lēmumu par grausta statusu jaunbūvei un līdz administratīvās tiesas lēmumam paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme netiek piemērota. Savukārt sarunas par īpašuma apmaiņu pašvaldība gatava turpināt, kad nebūs juridisku šķēršļu, kas saistīti ar Homburg Zolitude tiesvedībām.
Tikmēr uzņēmums ir neapmierināts arī ar Rīgas apgabaltiesas 25. maija lēmumu vienā no aptuveni 40 civillietām. Tajā tiesa atcēla vienīgo tiesas lēmumu, ar kuru tika atteikts nodrošināt celto prasību, norādot, ka tā nav apmierināma. Turklāt Rīgas apgabaltiesa pati pieņēma lēmumu par prasības nodrošināšanu, nevis nosūtīja jautājumu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā. R. Grikmane Dienai izteicās, ka lēmumu motīvu daļā ir izmantoti apšaubāmi argumenti un radušies «daudzi jautājumi par loģikas likumiem».
Nav sakara ar Homburg
Ministru kabineta komitejā pirmdien izskatīja Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka gadījumos, kad valsts pašvaldības dēļ būs zaudējusi starptautisku tiesvedību, ar pašvaldību slēgt vienošanos par spriedumā noteiktās summas atmaksu valsts budžetā. Mediju telpā izskanēja pieņēmumi, ka šāds dokuments sagatavots tieši Homburg prasības dēļ. Atbildīgā ministrija gan uzsver, ka tā neesot. Kā Dienai skaidroja tieslietu ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs, ziņojumā minētajām problēmām risinājumus tiek meklēts jau vairākus gadus un tam nav tieša sakara ne ar vienu konkrētu strīdu vai investoru.
TM sagatavotais ziņojums attiecas uz visās starptautiskajās tiesu iestādēs pieņemtajiem spriedumiem par Latviju, bet tikai vienā šaurā aspektā - pašvaldības un valsts finansiālās atbildības sadalījumā -, norāda A. Vitenburgs. Ja spriedumā tiek paredzēta kompensācija, to valsts maksā no valsts budžeta - arī tad, ja visa pārkāpuma pamatā ir bijusi darbība, ko veikusi, piemēram, pašvaldība, un tai turpmāk būtu iespēja godprātīgi uzņemties savu atbildības daļu un kompensēt zaudējumus vai to daļu valsts budžetā, ja nelabvēlīgais spriedums radies pašvaldību prettiesiskas rīcības dēļ.