Viens no gandrīz nedēļu ilgā Eiropas apmeklējuma mērķiem būšot apliecināt Vašingtonas stingro apņēmību garantēt tās sabiedroto, arī Baltijas valstu, drošību.
NATO spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Filips Brīdlovs vakar paziņoja, ka Krievija ir sakoncentrējusi karaspēku pie robežas ar Ukrainu, un brīdināja par briesmām Moldovas separātiskajam Piedņestras reģionam.
«Pie Ukrainas austrumu robežas izvietotie Krievijas militārie spēki ir ļoti, ļoti apjomīgi un ļoti, ļoti gatavi,» sacīja F. Brīdlovs. «Ar šiem spēkiem ir pietiekami, lai nepieciešamības gadījumā dotos uz Piedņestru, un tas ir ļoti satraucoši.»
Pirms divām nedēļām Krievija netālu no robežas ar Ukrainu sarīkoja apjomīgas militārās mācības, kurās piedalījās arī 8500 artilēristu. Manevri raisīja bažas par Kremļa iespējamiem nodomiem veikt iebrukumu Ukrainas dienvidaustrumos, kur ir liels krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars.
Arī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Andrijs Parubijs svētdien paziņoja, ka pie Ukrainas robežas izvietotais Krievijas karaspēks esot gatavs uzbrukt jebkurā brīdī. «Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķis nav [anektēt] Krimu, bet visu Ukrainu,» viņu citē BBC.
Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Anatolijs Antonovs sacīja, ka Krievija ievērojot starptautiskos līgumus, kas ierobežo krievu karavīru skaitu Ukrainas robežas tuvumā. Savukārt Krievijas vēstnieks Eiropas Savienībā Vladimirs Čižovs apgalvoja, ka Krievija negatavojoties iebrukt Austrumukrainā.
Krievijas Aizsardzības ministrija vakar ziņoja, ka tās varā ir nonākušas 189 Ukrainas militārās bāzes un posteņi okupētajā Krimas pussalā.
Baltkrievijas autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko svētdien izteicās, ka Krimas aneksija ir «slikts precedents», tomēr atzina, ka Ukrainai piederošā pussala faktiski ir kļuvusi par Krievijas teritoriju.
«Jūs to [Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā] varat atzīt vai neatzīt. Tas neko nemainīs,» sacīja A. Lukašenko.