Festivālā ik gadu uzstājas esošās un uzlecošās pasaules mēroga baleta zvaigznes un laikmetīgā horeogrāfija draudzīgi sadzīvo ar klasiskā baleta pērlēm. Kopā ar spilgtākajiem Latvijas baleta māksliniekiem šogad festivālā uzstāsies baleta zvaigznes no Vācijas, Spānijas, Brazīlijas, Filipīnām, Slovēnijas, Japānas un ASV.
Vēsturiski lauri
Latvijas Nacionālā baleta solistei Jolantai Lubējai šis ir īpaši veiksmīgs gads. Viņa šopavasar paspējusi plūkt laurus veselos divos starptautiskos konkursos Korejā un Latvijā. Viena no uzvarām ir īpaši spoža - Zelta godalga prestižajā 9. Korejas Starptautiskajā baleta konkursā, vienā no nozīmīgākajām baletmākslinieku sacensībām pasaulē. Jolanta Lubēja startēja vecākajā grupā, un šī ir pirmā reize, kad Latvijas Nacionālā baleta pārstāve šī konkursa sīvajā konkurencē izcīnījusi pirmo vietu. Konkursā viņa dejoja variācijas no baletiem Dons Kihots, Gulbju ezers, Bajadēra, kā arī fragmentu no baleta Raimonda un jaunā horeogrāfa un kolēģa Antona Freimaņa speciāli viņai veidoto modernā baleta numuru Too many goodbyes. Abus pēdējos viņa sola dejot arī festivālā Jūrmalā. «Talantīgajam horeogrāfam Antonam Freimanim es palūdzu izveidot horeogrāfiju, ko dejot konkursos, jo man ļoti iepatikās viņa horeogrāfijas pagājušās sezonas viencēlienā Gleznas un gribējās pamēģināt ko jaunu,» paskaidro Jolanta Lubēja.
Uzvara Seulas konkursā, kur publika īpaši uzgavilējusi Jolantas Lubējas dejotajai Kitrijas variācijai ar slavenajiem 32 fuetē, daudziem dejotājiem pavērusi ceļu uz pasaules lielāko teātru skatuvēm, taču Jolantai patīk Latvijas Nacionālajā baletā. Tā vārdā viņa pat atteikusies no Korejā tikai dažiem laureātiem piedāvātās iespējas jau šovasar augustā piedalīties vēl citā konkursā Šanhajā. «Lai gan pēc gada vai diviem konkursiem jau būšu par vecu, es atteicos, jo šogad man jau bija divi konkursi un augustā jau sākas sezona,» paskaidro 25 gadus vecā baletmāksliniece. «Man patīk lomas, kuras te varu dejot. Cerībā uz jaunām lomām visu laiku gribu kļūt labāka, stiprāka, virtuozāka. Strādājot ar sevi, visu laiku jāmēģina atrast kaut ko jaunu un augt. Jābūt lielai pašdisciplīnai un talantam. Jāprot sevi pasniegt, parādīt tēlu, iedzīvoties tajā un izjust to caur sirdi un dvēseli. Nedrīkst vienkārši tēlot, jo skatītājs redz, ka tu melo un neesi īsts. Tad izrāde paliek garlaicīga,» stāsta Jolanta Lubēja. Pirmos deju soļus viņa iemēģinājusi jau četru gadu vecumā, uzreiz iemīlējusi baletu un nu jau astoto sezonu ir Latvijas Nacionālā baleta māksliniece. Jau ceturto sezonu - solistes statusā. Viņa izstāsta: «Odīlija, Žizele, Marija un Gamzati Bajadērā ir manas galvenās lomas, bet dejoju arī dažādas t. s. otrā plāna lomas.»
Melnā gulbja šarms
Šovasar kļuva zināms, ka par Odīlijas lomu Pētera Čaikovska baletā Gulbju ezers un titullomas atveidojumu baletā Žizele Latvijas Nacionālajā operā māksliniece izvirzīta Spēlmaņu nakts balvai kategorijā Gada sasniegums baleta mākslā. «Šīs ir manas vismīļākās lomas. Odīlija jeb Melnais gulbis man patikusi vienmēr, es to dejoju jau izlaiduma koncertā. Šis tēls apbur ar savu šarmu un nav tik lirisks kā Odeta. Protams, man patīk arī liriskās varones. Mana sapņu loma ir Aurora (baletā Apburtā princese). Es to ļoti gribētu nodejot. Bet to nevar prognozēt. Pirms diviem gadiem, kad saslima kolēģes, vienā nedēļā sagatavoju un nodejoju Marijas lomu Riekstkodī. Tas man bija ļoti liels un patīkams pārsteigums, jo arī šo lomu ļoti gribēju kādreiz dejot. Bija Jaungada laiks - no 29. decembra līdz 4. janvārim. Kamēr citi svinēja, es gatavojos un jutos ļoti laimīga,» Jolanta Lubēja teic, ka viņai tā bijusi kā Jaungada dāvana.
Šogad viņa Riekstkodi nodejojusi arī viesizrādēs Itālijā, Dženovā, un tā bija pirmā reize, kad tik atbildīgu lomu dejojusi ārzemēs. Tāpēc tas bijis visaizraujošākais no līdz šim piedzīvotajiem baleta viesizrāžu ceļojumiem, kas veduši no Igaunijas, Somijas un Krievijas līdz Spānijai, Grieķijai un Izraēlai. «Es attīstījos dabiskajā secībā, caur kordebaletu. Tas ir ļoti noderīgi un vajadzīgs, lai sagatavotu sevi lielajām lomām. Jau baletskolas pirmajās klasītēs dejojām pāžiņus Gulbju ezerā un pelītes Riekstkodī, valsīti Apburtajā princesē, ar interesi vērojot pieaugušos dejotājus un cerot kādreiz būt viņu vietā.» Padevās un patika. Protams, sāpējusi mugura un kājas, bet aizrautība vienmēr bijusi tik stipra, ka ne reizi neradās doma visu mest pie malas. Augstpapēžu kurpēs dīva nestaigā, jo kājas pēc treniņiem ir jāatpūtina.