Nogriež pabalstus
153 deputāti no Grieķijas premjerministra Alekša Cipra vadītās galēji kreisās partijas SYRIZA un tās koalīcijas partneres, nacionālistu partijas Neatkarīgie grieķi pēc divas dienas ilgām un kaislīgām debatēm apstiprināja reformu paketi, kas bija nepieciešama, lai īstenotu starptautisko aizdevēju prasību samazināt budžeta izdevumus par 5,4 miljardiem eiro līdz 2018. gadam.
Reformas paredz ieviest vienotus pensionēšanās noteikumus un noteikt 384 eiro lielu ikmēneša pensiju tiem, kas nostrādājuši vismaz 20 gadu, vēsta ziņu aģentūra Reuters. Plānots arī pakāpeniski samazināt pabalstus mazo pensiju saņēmējiem un veikt pensiju pārrēķinu. Valdības mērķis ir līdz 2019. gadam samazināt budžeta izdevumus pensijām no pašreizējiem aptuveni 17% no iekšzemes kopprodukta līdz 15%.
Nupat apstiprinātais likumprojekts paredz arī samazināt strādājošo pabalstu apmēru un palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokli strādājošajiem ar augstākiem ienākumiem.
A. Ciprs paziņojis, ka viņa valdībai bija jāpieņem šādi nepopulāri lēmumi, lai «nostādītu Grieķiju uz kājām un atgrieztos uz izaugsmes ceļa», raksta izdevums The Financial Times. Pretējās domās ir arodbiedrības, kuras svētdien Atēnu ielās bija izvedušas tūkstošiem protestētāju, un opozīcijas partijas.
«Šie pasākumi būs kapakmens ekonomikas izaugsmes izredzēm,» uzskata konservatīvās partijas Jaunā demokrātija vadītājs Kirjaks Micotakis. Savukārt sociāldemokrātiskās partijas PASOK līdere Fofi Genimata apsūdzēja valdību pensiju sistēmas «pilnīgā sagraušanā».
Drīzumā Grieķijas valdībai var nākties pieņemt vēl vairākus nepopulārus lēmumus, piemēram, par pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa alkoholam un tabakas izstrādājumiem palielināšanu.
Aizdevēju domstarpības
Pensiju un nodokļu reformas pieņemšana bija prasība, ko Atēnām vajadzēja izpildīt, lai varētu saņemt piecu miljardu eiro maksājumu no pērn Grieķijai piešķirtā 86 miljardu eiro lielā starptautiskā palīdzības aizdevuma. Šī summa grieķiem ir ļoti nepieciešama, jo līdz jūlijam Atēnām jādzēš parādsaistības 3,6 miljardu eiro apmērā. Ja Grieķija neizpildīs savas parādsaistības, valstij draud maksātnespēja.
Vakar Briselē uz ārkārtas sanāksmi ieradās 19 eirozonas dalībvalstu finanšu ministri, lai izvērtētu Grieķijas reformu progresu un spriestu par kārtējā palīdzības maksājuma piešķiršanu Atēnām. Sarunās bija paredzēts apspriest arī iespēju restrukturizēt Grieķijas parādu.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarda uzskata, ka Grieķija nespēs izpildīt eirozonas uzstādījumu līdz 2018. gadam sasniegt budžeta pārpalikumu 3,5% apmērā no IK. Fonds uzskata, ka Grieķijai «ekonomiski un sociāli ilgtspējīgāks» būtu budžeta pārpalikums 1,5% no IK, raksta The Wall Street Journal. SVF arī norāda, ka ir jāatlaiž vaļīgāk Grieķijas taupības pasākumi, lai valsts ekonomika varētu attīstīties.
Pret Grieķijas parāda restrukturizāciju ir Eiropas Savienības bagātākā dalībvalsts Vācija, no kuras budžeta Dienvideiropas valsts glābšanai ir piešķirti vairāki desmiti miljardi eiro. Analītiķi uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc Vācijas valdība pagaidām neatbalsta šādu soli, ir bažas, ka gadu pirms Bundestāga vēlēšanām to savā labā varētu izmantot eiroskeptiskā populistu partija Alternatīva Vācijai.