Krievijas krīze vissmagāko negatīvo ietekmi atstājusi nevis uz ostu tiešo darbu, bet uz to teritorijās strādājošajiem zivju pārstrādātājiem. Aptaujātās mazās ostas atzīst, ka savstarpēji nekonkurē, jo katrai ir savi vietējie klienti, kuru piesaisti nosaka tieši ģeogrāfiskais attālums līdz ostai, nevis citi faktori. Līdz ar to uzņēmēji, kuriem tuvāka ir, piemēram, Mērsraga osta, nemēros ceļu uz Salacgrīvu un otrādi.
Attīstās saviem spēkiem
Aptaujātie ostu pārstāvji uzsver to, ka problēmas ir daudzveidīgas, tās saistītas gan ar nepietiekamām elektrības jaudām, gan finansējuma trūkumu krastmalu nostiprināšanai un molu izbūvei. Vienīgā no ostām, kuras pārstāvis atzīst, ka nekāds īpašs atbalsts no malas nav nepieciešams, ir Skultes osta. Tās valdes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis uzsver - lai gan pērn ostas apgrozījums, kuru veido pārvadātās kravas, bijis mazliet mazāks nekā 2014. gadā, tomēr ostas ieņēmumi ir bijuši pietiekami, lai segtu visus izdevumus un veiksmīgi attīstītos. No Skultes ostas, tāpat kā no citām mazajām ostām, pārsvarā tiek eksportētas tādas preces kā papīrmalka, kūdra un šķelda, kas tiek vestas uz Skandināvijas ostām. «Skultes ostai ir laba infrastruktūra, pagājušajā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periodā mēs esam atjaunojuši molu, kā arī veicām krastmalu nostiprinājumus. Arī ūdens dziļums mums ostā ir pietiekams. Pašlaik strādājam pie saldētavas izbūves un plānojam īstenot projektu par ES naudu, kuru apsaimnieko Lauku attīstības dienests, kura ietvaros veiksim zvejas piestātņu rekonstrukciju,» jau paveikto un vēl darāmo raksturo E. Grāvītis. Taujāts par iespējamo pasažieru prāmju piesaisti, kas kādreiz bija aktuālajos plānos, ostas valdes priekšsēdētājs stāsta, ka šī iecere tagad atmesta, «taču mēs strādājam pie kravas prāmju piesaistes. Esam pazeminājuši ostas maksas, lai tās būtu izdevīgas šiem kravas prāmjiem, un pašlaik rit ilgstošs un sarežģīts sarunu process ar kravas prāmju kompāniju īpašniekiem».
Elektrības jaudas un moli
Jāteic, ka tik laba situācija kā Skultē nav nedz Mērsraga, nedz Salacgrīvas ostā. Tām abām ir izteikta nepieciešamība pēc molu atjaunošanas, krastmalu nostiprināšanas, bet pats galvenais - pēc papildu elektrības jaudām. Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika stāsta, ka 2015. gadā bija neliels apjoma kritums, jo Skandināvijas rūpnīcās kritās pieprasījums pēc papīrmalkas, kas ir viena no galvenajam kravām, kas iziet no Mērsraga ostas. Citas preces, kas tiek eksportētas, ir šķelda, smilts, kūdra, granulas, arī zivis. «Viena no mūsu lielākajām problēmām, kas traucē ostas attīstībai, ir nepietiekamās elektrības jaudas, jo bez elektrības mēs nevaram piesaistīt uzņēmējus, kas varētu darboties mūsu teritorijā. Pašlaik pie mums strādā 30 uzņēmēju, ja būtu papildu elektrības jaudas, varētu piesaistīt vēl apmēram 15. Piemēram, plānos būtu graudu termināļa izbūve, taču to nevar paveikt bez papildu elektrības jaudas. Uzņēmums Sadales tīkls mums paziņoja, ka jauna pieslēguma izmaksas būtu ap desmit miljoniem eiro. Šādas naudas nav nedz ostai, nedz pašvaldībai. Runājot par molu atjaunošanu, diemžēl pašreizējā ES struktūrfondu plānošanas periodā finansējums tam nav paredzēts. Taču jāteic, ka attiecībā uz citiem par ES naudu īstenotiem projektiem mums Mērsraga pašvaldība ir ļoti palīdzējusi ar līdzfinansējuma nodrošināšanu. Mums būtu svarīga arī ceļa izbūve starp Stendi un Mērsragu, lai kravu piegādātājiem nav jāmet 20 kilometru līkums pa apvedceļiem. Viens no lielākajiem mūsu piegādātājiem ir kokapstrādes rūpnīca Laucienē. Faktiski mēs orientējamies uz vietējiem uzņēmējiem, taču problēma ir tā, ka mums tuvākās pilsētas ir Talsi un Tukums, kurās nekādas lielās ražošanas nav. Tādēļ jautājums par kravu piesaisti ir ļoti aktuāls,» situāciju raksturo J. Budreika.
Ļoti līdzīga situācija ir arī Salacgrīvas ostā, kurai arī trūkst elektrības jaudu un aktuāla ir molu atjaunošana. «Šajā plānošanas periodā naudu tam nevar dabūt, bet iepriekšējā ES projektu periodā prasītais pašu līdzfinansējums mums bija par lielu. Tādēļ šo naudu paņēma Skultes osta. Jāteic, ka mūsu izaugsmei un attīstībai traucē elektrības jaudu trūkums, un mēs saviem spēkiem to atrisināt nevaram, jo elektrības līnija ir jāvelk no Alojas, kas izmaksā vairākus miljonus. Arī pašvaldībai šādas naudas nav,» stāsta ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais. Tomēr Salacgrīvas ostā 2015. gada apgrozījums salīdzinājumā ar 2014. gada apgrozījumu nevis samazinājās, bet pieauga. I. Īstenais gan atzīst, ka šie labie rezultāti ir zināmā mērā veiksmes noteikti. «Mums blakus būvē Via Baltica, un bija nepieciešamas šķembas, kuras importēja no Norvēģijas uz mūsu ostu. Tas arī ļāva mums pieaudzēt savu kravu apgrozījumu. Taču tas bija vienreizējs pasākums.»
Attiecībā uz atbalstu elektrības jaudu palielināšanai un molu atjaunošanai Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Aivars Maldups vaļsirdīgi atzīst, ka viņam pašlaik komentāru neesot un valsts arī neplāno segt nedz elektrības pieslēgumu, nedz molu atjaunošanas izmaksas.
Tūristi un jahtas
No mazajām ostām vienīgā, kuras prioritāte nav kravu pārvadājumi, ir Pāvilostas osta. Tās pārvaldnieks Roberts Griškēvičs stāsta, ka ostas galvenais biznes ir tūrisma pakalpojumi, piemēram, jahtu piestātnes, kā arī zvejniecības pakalpojumi, jo ir zvejas osta. «No zvejniecības viedokļa 2015. gads bija veiksmīgs, ne tik labs tas bija attiecībā uz jahtām, jo bija vēla vasara. Tomēr, neraugoties uz ne pārāk labajiem laikapstākļiem, pērn sezonā mūsu ostā ienāca 300 jahtu no 15 valstīm. Trešdaļa no tām ir no Vācijas, daudz ir arī skandināvi,» savus klientus raksturo ostas pārvaldnieks. Pašlaik Pāvilostas ostas teritorijā darbojas trīs uzņēmumi, un pārvaldnieks uzskata, ka būtu iespējams piesaistīt vēl kādu ostu, taču pirms tam nepieciešama gan molu atjaunošana, gan krastmalu stiprināšana.