Ar Vienotības priekšsēdētāja kandidātu Andra Piebalga un Edvarda Smiltēna publiskajām debatēm Cēsīs šonedēļ Vienotība aizsāka savu līderu diskusijas, kas notiks arī Rēzeknē, Liepājā, Ozolniekos un Rīgā. Ārkārtas kongresā 4. jūnijā Vienotība vēlēs jaunu valdi un priekšsēdētāju. Partijas līdere Solvita Āboltiņa uz amatu vairs nepretendē, taču kandidēs valdes vēlēšanās un ir arī Saeimas frakcijas vadītāja. Viņas loma partijā joprojām varētu būt vērā ņemama. Viens no kandidātiem, bijušais eirokomisārs A. Piebalgs nav ne Saeimā, ne valdībā. Ja viņu neievēlēs par priekšsēdi, politiķis nebūs arī valdē, uz kuru nekandidē.
Uzskati atšķiras
Partijas valdē vairāk jāiesaista reģionālo nodaļu pārstāvji, valdes sēdes jārīko ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, «māja nav jānoārda, bet gan ir jāmaina tās saimnieks». Tie ir secinājumi, kurus partijas priekšsēža kandidātu reģionālajās debatēs izteica nevis A. Piebalgs un E. Smiltēns, bet gan kādreizējais aizsardzības ministrs Einars Repše un bijušais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš. Tas bija pirms vairāk nekā desmit gadiem. Lai toreiz noklausītos Jaunā laika līderu diskusiju, Dienas žurnālistes uzdevās par Jaunā laika jauniešu nodaļas pārstāvēm, pasākumā ielavoties ar viltu, jo tas nebija publisks. Toreiz abi priekšsēža kandidāti arī izteikušies par mediju traucējošo lomu, bet kāda konferences dalībniece aicinājusi nesniegt nekādus komentārus žurnālistiem.
Tagad Vienotības priekšsēža kandidāti debatēja publiski. Ja neradās vēlēšanās izbaudīt gaisotni klātienē, varēja notiekošajam sekot līdzi internetā, iesūtot arī jautājumus. Taču citādi toreiz pieteiktās aktualitātes skan kā no šodienas - reģionu biedru iesaiste partijas dzīvē arī tagad bija viens no tematiem. Īpaši daudz par to runāja E. Smiltēns, kura atbalstītāji ir vairāk ārpus Rīgas. Pieredzējušais diskusiju vadītājs Jānis Domburs panāca, ka debašu skatītāji ierauga arī abu kandidātu uzskatu atšķirības. A. Piebalgs atklāja, ka, viņaprāt, ir pienācis laiks Valsts prezidentu vēlēt tautai, un neesot pamata atrunāties ar nepietiekamo pilnvaru apjomu, kuru prezidentam esot gana daudz. Viņš arī aicināja domāt par izmaiņām vēlēšanu sistēmā, lai deputāti justos atbildīgi vēlēšanu apgabala cilvēku priekšā. Pēc E. Smiltēna domām, tāpēc nav jāmaina sistēma, bet gan piektdienās jādodas pie vēlētājiem, ko viņš arī darot. Taču A. Piebalgs nebija gatavs dzīvot cerībā, ka pēkšņi visi deputāti kļūšot tikpat apzinīgi. E. Smiltēns neatbalsta arī viņa ideju par tautas vēlētu prezidentu.
Diskusijas galvenais temats bija veselības reforma, kam abi kandidāti bija acīmredzami gatavojušies. Jauna veselības finansēšanas modeļa ieviešana ir arī viens no lielajiem darbiem, ko Vienotība apņēmusies paveikt līdz valsts simtgadei. Tāpēc saprotams bija E. Smiltēna aicinājums «palīdzēt veselības ministram Guntim Belēvičam», no kura premjers sagaida jauno modeli. Kandidāts gan detalizēti neizstāstīja, kādam tam vajadzētu būt. Savukārt A. Piebalgs, atbildot uz vaicāto, bija gatavs pats kļūt par veselības ministru.
Neredz alternatīvu
Diskusijas sākumā A. Piebalgs sacīja, ka viņš mīl Latviju un vēl tai visu to labāko. Politiķis arī neredzot alternatīvu Vienotībai. Viņaprāt, ir jāformulē pavisam skaidri mērķi - pusgada laikā reitingu tabulā jāatgūst vismaz 10%, jāizbeidz ķīviņi un jāīsteno simtgades plāns. Tikmēr E. Smiltēns aicina tik lielu vērību nepievērst reitingiem. «Mums ir jābūt labiem valstsvīriem, jārunā ar sabiedrību, un tad arī būs uzticība,» teica E. Smiltēns, atgādinot Vienotības dibināšanas laiku, kad bija cerība izveidot spēcīgu partiju, kura pārdzīvo savus līderus. Pēc A. Piebalga domām, ja grib uzvarēt vēlēšanās, tad reitings ir svarīgs.
A. Piebalgs atzina: «Es esmu tāds, kāds esmu, un nevaru būt citāds. Esmu lepns par Edvardu. Man bija interesanti ar viņu debatēt. Mēs esam dažādi.» Kandidāti arī pārstāv katrs savu paaudzi. Kad A. Piebalgs beidza studijas Latvijas Universitātes fizmatos, E. Smiltēns vēl nebija piedzimis, savukārt, kad viņš Latvijas Universitātē ieguva jurista diplomu, A. Piebalgs jau bija Eiropas komisārs enerģētikas jautājumos. A. Piebalgam ir ievērojami lielāka diskusiju pieredze, ņemot vērā ugunskristības, kādas vairāku stundu jautājumu un atbilžu sesijā ir jāiztur eirokomisāriem. Taču viņa paaudzes cilvēkiem nav raksturīga tāda lepošanās ar izdarīto, kāda ik pa laikam izskanēja E. Smiltēna runātajā - viņš vairākkārt pieminēja tos darbus, ko paveicis, strādājot kopā ar bijušo premjeri Laimdotu Straujumu, vai likumus, kuru pieņemšanā ieguldījis lielu darbu.
Ne Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, ne Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars nebija internetā skatījušies Vienotības līderu debates un arī neizrādīja interesi šo tradīciju pārņemt. «Vienotība meklē oriģinālus risinājumus, kā atsvaidzināt savu tēlu, es to uztveru vairāk kā sabiedrisko attiecību kampaņas sastāvdaļu,» teica R. Dzintars. Lai gan debašu mērķis ir palīdzēt Vienotības biedriem izvēlēties partijas priekšsēdētāju, R. Dzintaram ir iespaids, ka reklāmas līdzekļi tiekot tērēti plašākai mērķauditorijai. A. Brigmanis apgalvoja, ka ZZS dalīborganizācijās jau tādas diskusijas notiekot, «tikai mēs nenodarbojamies ar šādu pseidopublicitāti». Ja Vienotība internetā translēšot to valdes sēdi, kurā lems par Ilzes Viņķeles izslēgšanu, tad A. Brigmanis gan ar interesi sekošot līdzi. Viņaprāt, kamēr kandidāti publiski debatējot, aizkulisēs jau tiekot kalkulētas balsis, lai ievēlētu noteiktam lokam vēlamo priekšsēdētāju.
Ar to, ka jautājums par I. Viņķeles iespējamo izslēgšanu no partijas «ir paslaucīts zem tepiķa», bija neapmierināts arī E. Smiltēns. Viņaprāt, valdei ir jānobalso vai nu «par», vai «pret», bet nevarot vilkt garumā, ļaujot medijiem par to runāt. A. Piebalgs piekrīt, ka tam ir jābūt vienam no pirmajiem jautājumiem, ko izskata jaunā valde. Viņaprāt, ir jāizveido «gudrajo padome», kas izvērtētu tādus gadījumus kā pieredzējušās politiķes Ilmas Čepānes aiziešana no valdes, kuras iemesli palikuši nesaprasti. Pēc Vienotības līdera kandidātu pirmajām debatēm atskaņas bija arī sociālajos tīklos. Tālis Linkaits tām veltīja pat vairākus tvītus, saskatot abu kandidātu runātajā arī kreisu populismu. Toms Zariņš tviterī pieļāvis, ka A. Piebalgs esot pārāk tālu no procesiem, bet E. Smiltēns pārāk orientēts uz reģioniem.