VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone skaidro, ka abiem priekšlikumiem vispirms ir preventīvs raksturs, lai atturētu darba ņēmējus no algas saņemšanas aploksnē. «Ir pietiekami daudz strādājošo, kuri paši vēlas un ierosina darba devējam daļu algas maksāt aploksnē, lai izvairītos no kredītsaistību nomaksas, alimentiem, tiesu izpildītājiem. Tas ir pārkāpums, par kuru abām pusēm jāsaņem sods.» Katrs gadījums gan tikšot vērtēts individuāli, ņemot vērā gan vainu pastiprinošus, gan mīkstinošus apstākļus. Taujāta, vai šādas normas ieviešana neatturēs cilvēkus ziņot par aplokšņu algas saņemšanas faktu, VID vadītāja pauž pārliecību, ka ne, jo tāpat kā līdz šim to varēs darīt anonīmi, minot vien uzņēmumu, kurā tas notiek. «Ja gūsim pārliecību, ka aplokšņu algas saņemšana notiek darba devēja spiediena dēļ, strādājošo arī varētu nesodīt,» skaidro I. Pētersone.
VID viedokli atbalsta gan ēnu ekonomikas pētnieks un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, gan DNB sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. A. Sauka uzskata, ka tādējādi tiktu ietekmēti negodīgie darba ņēmēji, kas paši vēlas nemaksāt nodokļus. P. Strautiņš skarbi norāda, ka «cilvēki, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas, ir braucēji par zaķi, viņi izmanto sabiedriskos pakalpojumus, par kuriem maksā citi. Zināmā mērā to varētu saukt arī par zādzību».
Kategoriski pret šādām izmaiņām ir Labklājības ministrija (LM) un sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). LM pauž, ka darbiniekam nav jāatbild par darba devēja prettiesisko rīcību un piedāvājums noteikt administratīvo atbildību darbiniekam tādējādi nav atbalstāms, jo soda uzlikšana personai par citas personas pienākuma neizpildi nav pieļaujama. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers arī norāda, ka pretēji VID apgalvotajam vairākums darba ņēmēju nevis vēlas, bet ir spiesti saņemt algu aploksnē, jo tādi ir darba devēja noteikumi. Viņš arī atgādina, ka darba tiesiskajās attiecībās darba ņēmējs ir vājā un neaizsargātā puse, tāpēc «VID jāvēršas pret darba devēju patvaļu un jāliek mierā strādājošie». Savukārt LDDK darba tiesību eksperts Andris Alksnis uzsver, ka arī darba devēji nereti nevis vēlas, bet ir spiesti nemaksāt visus nodokļus, jo tas ir izdzīvošanas jautājums. «VID ēnu ekonomikai ir pieķēries no nepareizā gala. Vispirms ir jādomā par cēloņiem, un tas ir nenormāli lielais darbaspēka nodokļu slogs, īpaši zemu apmaksātiem darbiniekiem. Nevar sodīt cilvēkus par to, ka viņi 300 eiro vietā izvēlas saņemt piecsimt. Tas ir absurdi,» norāda A. Alksnis.
Otram VID priekšlikumam - komercbankām ziņot par skaidras naudas iemaksām - ir vēl mazāk atbalstītāju. LBAS un LDDK arguments arī šajā gadījumā ir tāds pats: ir nevis jāsoda cilvēki, bet jāmazina aplokšņu algas cēlonis - augstais nodokļu slogs. Savukārt A. Sauka to neatbalsta drošības apsvērumu dēļ, jo apritē būs vairāk skaidras naudas, kas palielinās kriminālos riskus. Kā jau varēja gaidīt, priekšlikumu ar sajūsmu neuzņem arī komercbankas. Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace norāda - tas atkal būtu papildu slogs un izdevumi.