Uz preses konferenci, kurā žurnālisti tika informēti par Latvijas paviljona aktivitātēm Venēcijas biennālē, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende nevarēja ierasties ārkārtas sēdes dēļ. Tomēr preses materiālos ir lasāms viņas apgalvojums, ka «Venēcijas biennāle mākslas jomā ir kā olimpiskās spēles sportā, un tas ir viens no nozīmīgākajiem vizuālās mākslas notikumiem pasaulē, kas veicina nācijas kultūras starptautisko atpazīstamību».
«Svarīgi, ka šogad Latvija būs labā vietā,» uzsvēra kultūras ministres padomnieks Jānis Dripe. Tā atradīšoties Arsenāla galējā paviljona noslēguma posmā, nevis kā citus gadus - ne tik pamanāmās un no biennāles norišu centriem attālinātās vietās pilsētā. «Jāņa Zuzāna (uzņēmēja, mākslas mecenāta - red.) finansiāls atbalsts valstij ir ļāvis par tādu soli izšķirties,» piebilst J. Dripe. Kopējās Latvijas dalības izmaksas ir 100 000 latu, no kuriem lielāko artavu devusi KM un SIA Alfor. Māksliniekus atbalstījis arī Valsts kultūrkapitāla fonds, uzņēmēji un privātpersonas.
Šoreiz Baltijas valstis ir vienojušās par kopīgu atklāšanas pasākumu - tas piesaistīs krietni lielāku publicitāti, kas ir viens no šā gada Latvijas paviljona organizatoru - kim? laikmetīgās mākslas centra un speciāli piesaistītās Ņujorkas mākslas institūcijas Art in General - galvenajiem mērķiem. Mūsu paviljona kuratores - pašlaik Ņujorkā studējošā mākslas vēsturniece Alise Tīfentāle un Art in General pārstāves Ena Bārlova un Kortinija Fina - rīkoja abu latviešu mākslinieku iepazīstināšanas izstādi martā Ņujorkā mākslas meses Armory Show ietvaros, savukārt pirmajās piecās biennāles dienās pirmoreiz notiks Baltijas un Skandināvijas mākslas skolas pasākumi.
Mākslinieks Krišs Salmanis stāstīja, ka ekspozīcijas Ziemeļi-Ziemeļaustrumi darbi vēstīs par cilvēka attiecībām ar to vietu, pie kuras viņš ir piezemēts vai, tieši otrādi, kas viņu pacilā. «Virzienam, likās, ir nozīme, un tajā pašā laikā ir feini, ka nosaukums ir neskaidrs - kā starpvirziens,» viņš teic.
Ekspozīciju veidos jaunradīti darbi. Kaspara Podnieka lielformāta fotogrāfiju sērija, kurā būs aplūkojami Drustu pagasta iedzīvotāji fiziski pacelti augstu pāri saviem ikdienas darbiem, kā arī videodarbs. Krišs Salmanis veido instalāciju, kas tiks realizēta kā telpas vidū pie jumta kores ar galotni uz leju piestiprināts astoņus metrus garš koks. Ir paredzēts, ka tas šūposies kā svārsts. «Ir cerības, ka veidosies pavisam klusa vēja skaņa,» skaidro mākslinieks. «Kociņš ir nozāģēts, un tas ir pīlādzis, kas, izrādās, ir latviešu nacionālais koks.»
«Domāju, ka mūsdienu mākslas valodas sasaiste ar specifiski vietējo tradīciju un tēmu loku ir tieši tas, ko Venēcijas biennāles auditorija sagaida,» uzskata kuratore Alise Tīfentāle.