Eiropa identitātes krīzē
«Francijā un arī citās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, mēs esam nonākuši periodā, kurā ciešam no identitātes krīzes. Ļaudis satraucas, ka dzīve vairs nav tāda, kāda tā bija agrāk, un jūt nepieciešamību aizsargāties no šīm briesmām, par ko tie uzskata islāmu,» The Local skaidroja Observatory of Religions vadītājs profesors Rafaels Liožē.
Francija ir valsts ar lielāko musulmaņu kopienu Eiropā. Aptuveni pieci miljoni no vairāk nekā 63 miljoniem iedzīvotāju ir islāmticīgie.
Jau trīs gadus Francijā ir spēkā aizliegums publiskās vietās atrasties ar aizklātu seju. Lai gan tas attiecas arī uz ķiverēm, maskām un citām galvassegām, kas pilnībā aizsedz seju, likums lielā mērā domāts, lai atturētu islāmticīgās sievietes no iziešanas sabiedrībā tērptas burkā vai nikābā - apģērbā, kas pilnībā nosedz seju, atstājot daļēji redzamas tikai acis.
Likuma pārkāpējām draud 150 eiro sodanauda, kā arī speciāli «pārizglītošanas» kursi. Ikvienam, kurš sievietei ar varu licis valkāt šo aizsegu, draud sods līdz 30 tūkstošiem un gadu ilgs cietumsods. Kopš 2011. gada 11. aprīļa simtiem sieviešu sodītas par aizlieguma pārkāpšanu.
Vairākas islāmticīgās apstrīd aizliegumu, taču arī tiesas sliecas par labu liegumam. Viena no skaļākajām prāvām bija par kādu sievieti, kuru atlaida no darba bērnudārzā, jo viņa atteicās novilkt galvassegu.
Šī gada februārī Francijas pārstrādes kompānija Paprec kļuva par pirmo privāto uzņēmumu, kas aizliedza darbā izmantot pamanāmus reliģiskos simbolus, tostarp musulmaņu galvassegas.
«Es piemēroju tādus pašus noteikumus kā publiskās vietās, tikai attiecinot tos uz kompāniju,» ziņu aģentūrai AFP skaidroja Paprec izpilddirektors Žans Liks Ptiženī.
Kā vēsta laikraksta Ouest-France publicētās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, 83% iedzīvotāju atbalstītu šādu liegumu visos privātuzņēmumos.
Sasparojas galēji labējie
Francijā pēdējos gados ievērojami augusi nepatika pret imigrantiem. Francijas Nacionālās cilvēktiesību konsultatīvās komisijas ziņojums par situāciju 2013. gadā vēsta, ka neiecietības līmenis valstī audzis ceturto gadu pēc kārtas. 35% franču atzīst, ka ir rasisti, 16% uztrauc imigrācija (augstākais rādītājs kopš 2002. gada).
Par augošo nepatiku pret imigrantiem liecina arī galēji labējās partijas Nacionālā fronte panākumi marta nogalē notikušajās municipālajās vēlēšanās. Pret imigrantiem asi noskaņotā partija ieguva mēra krēslu 11 pašvaldībās - tas ir jauns rekords. Līdz šim visvairāk pašvaldību - četras - partijas pārziņā bija 1997. gadā.
Nacionālā fronte jau paziņojusi, ka tās pārvaldītajās pašvaldībās skolu ēdienkartēs vairs netiks piedāvāti īpaši ēdieni bez cūkgaļas bērniem, kuriem reliģiskie aizspriedumi liedz ēst šī dzīvnieka gaļu.