Latvijas Futbola federācijas (LFF) Licencēšanas komisijas lēmumu Rīgas kluba vadība vēl centās apstrīdēt, taču LFF Apelāciju komisija to atstāja nemainīgu, liekot Skonto valdes loceklei atzīt acīmredzamo - «lēmums vairs nav pārsūdzams, tāpēc to nevar vērtēt vai apspriest».
Licencēšanas komisijas lēmums bija loģisks un likumsakarīgs, jo klubs nav spējis izpildīt vairākus noteikumu punktus. Galvenie klupšanas akmeņi bija atbilstoša stadiona un treniņbāzu neesamība un parādsaistības. «Ja treniņbāzes un stadiona jautājums varēja tikt atrisināts, ar finansiālajām saistībām bija citādi. Skonto nevarēja izpildīt finanšu kritērijus. Visiem klubiem ir vienādi nosacījumi, nedrīkst būt izņēmumu. Turklāt Skonto kavējās arī ar apelācijas izskatīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanu,» ziņu aģentūrai LETA sacīja LFF Apelāciju komisijas vadītājs Aivars Bergers.
Faktiski identiskā situācijā klubs bija arī pirms gada, taču toreiz Skonto vadība iesniedza detalizētu plānu parādu atmaksai. To gan viņiem neizdevās izpildīt. Noprotams, ka plāns tika veidots ar cerībām, ka sezonas gaitā izdosies pārdot vairākus spēlētājus, bet tas gan nenotika. Lielākās cerības tika saistītas ar uzbrucējiem Vladislavu Gutkovski un Artūru Karašausku. Pirmo pārdot neizdevās, bet otrais, ziemā kļūstot par brīvo aģentu, pārsteidzošā veidā tika izīrēts Polijas līdervienībai Piast (laikam Rīgas klubs pierunāja uzbrucēju pagarināt līgumu, lai Skonto vismaz kaut ko nopelnītu).
Finansiālās problēmas vajāja klubu jau sen. 2010. gadā, kad Aleksandra Starkova vadībā tika izcīnīts pēdējais Latvijas čempionu tituls, par to visi klusēja. Nākamajos gados Mariana Pahara aizgādniecībā kluba iekšējās problēmas aktualizējās teju katru rudeni, kad nervi neizturēja arī pašam trenerim. Tieši Pahara vadībā klubs izcīnīja savus pēdējos titulus: 2012. gadā Latvijas kausu, bet 2011. gadā - Baltijas kausu. Pēc tam nākamajos trīs gados ar Gruzijas speciālistu Tamazu Pertiju pie vadības grožiem Skonto neieguva nevienu titulu, virslīgā allaž paliekot otrajā vietā. Un galvenokārt jau nevis snieguma, bet gan savu problēmu dēļ. To, ka ar katru gadu situācija kļūst aizvien smagāka, apliecināja gan transfēru aizliegumi reģistrēt jaunus spēlētājus, gan maču boikotēšana no spēlētāju puses. Spilgtākais notikums bija Skonto futbolistu neierašanās uz spēli 2014. gadā Liepājā, kad pēc ilga pārtraukuma tika noorganizēta virslīgas mača tiešraide TV kanālā.
Skonto nav ne pirmais, ne pēdējais tamlīdzīgais precedents pasaules futbolā. Savulaik par dažādiem pārkāpumiem uz zemākām līgām tika nosūtīti arī tādi grandi kā Juventus un Glāzgovas Rangers. Taču viņi arī zemākajās līgās varēja pelnīt naudu, lai atmaksātu parādus. Vai Latvijā būs tāpat, rādīs laiks.
Skonto vietu virslīgā ieņems RFS (Rīgas Futbola skola), UEFA Eiropas kausa kvalifikācijā - FK Jelgava, bet Latvijas futbola flagmaņa lomu dalīs vismaz trīs klubi: FK Liepāja, FK Ventspils un FK Jelgava. Pirmdien Skonto nolēma pieteikties dalībai Latvijas 1. līgā. Atliek vien novēlēt titulētajam klubam sakārtot savas problēmas un atgriezties Latvijas un Eiropas futbola apritē.