Kā vēsta ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati, 2013. gadā 28 dalībvalstīs kopumā saņemti 434 160 lūgumi pēc patvēruma. Tas ir gandrīz par 30% vairāk nekā 2012. gadā, kad patvērumu ES meklēja 335 000 cilvēku. Pēdējo reizi lielāks prasījumu skaits saņemts 1993. gadā, kad patvērumu ES bloka valstīs meklēja vairāk nekā 500 000 cilvēku.
No visām prasībām apmierināti tikai 15% lūgumu, bet noraidīti - 65%. Atlikušajiem 20% piešķirta vismaz pagaidu uzturēšanās atļauja. Patvēruma meklētājiem, kuru prasība noraidīta, ir tiesības iesniegt apelāciju. Patvērums tiek piešķirts tiem cilvēkiem, kuri bēg no vajāšanas vai smaga kaitējuma savā valstī.
Visvairāk patvēruma meklētāju nāk no pilsoņu kara plosītās Sīrijas. Pērn patvērumu ES lūdza 50 470 sīriešu, kas veido 12% no kopējā lūgumu skaita. 2008. gadā patvērumu ES meklēja desmit reižu mazāk sīriešu.
Otrs lielākais patvēruma meklētāju skaits nāk no Krievijas, sasniedzot 41 270 cilvēku jeb 10% no kopējā lūgumu skaita. Jāpiebilst, ka 2012. gadā patvērumu ES meklēja gandrīz par pusi mazāk - 22 000 - Krievijas pilsoņu.
Sīrijai un Krievijai pēc patvēruma meklētāju skaita 2013. gadā sekoja Afganistāna ar 6% un Serbija ar 5% prasību.
ES likumi paredz, ka prasība jāizskata tai dalībvalstij, kuru šķērsojot patvēruma meklētājs ieradies Eiropā. Taču ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma norādīja, ka tas radot maldīgu priekšstatu, ka lielākā daļa patvēruma meklētāju ir dalībvalstīs, kas atrodas pie ES ārējām robežām, vēstīja EU Observer. Lielākais lūgumu skaits pērn izskatīts Vācijā, Francijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un Itālijā.
Pērn Latvijā saņemti 195 lūgumi pēc patvēruma, vēsta Eurostat dati. 75% patvēruma meklētāju nāca no Gruzijas, 8% - no Sīrijas, bet 3% - no Krievijas.