Visskaļāk pret EK ieceri iestājas Lielbritānija, kas ir paziņojusi, ka nekādā ziņā nepiekritīs obligātai bēgļu izmitināšanai, un mazu skaitu patvēruma meklētāju uzņēmušās Austrumeiropas valstis, kuras uzstāj, ka kvotu politika neatrisinās ES migrācijas problēmas.
Operācijas Vidusjūrā
Šajā gadā 51 tūkstotis nelegālo migrantu no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem ir šķērsojuši Vidusjūru un sasnieguši Dienvideiropas krastus. Diemžēl aptuveni 1800 cilvēku bīstamajā ceļojumā ir zaudējuši dzīvību. Milzīgais bēgļu pieplūdums un lielais nāves gadījumu skaits licis ES vadībai reaģēt uz krīzi Vidusjūrā.
EK trešdien nāca klajā ar rīcības plānu problēmas risināšanai. Tūlītējie pasākumi paredz palielināt Vidusjūrā notiekošo ES meklēšanas un glābšanas operāciju Triton un Poseidon apmērus un finansējumu. Šim mērķim 2015. un 2016. gadā paredzēts atvēlēt kopumā 89 miljonus eiro.
Tikšot arī pastiprināta cīņa pret cilvēku kontrabandistiem, kuri izmanto no kara un nabadzības bēgošo cilvēku izmisumu un par augstu samaksu nogādā viņus līdz Ziemeļāfrikas piekrastei, lai viņi nedrošās laivās mēģinātu šķērsot Vidusjūru. Kā viens no līdzekļiem cīņā pret migrantu kontrabandistiem minēta viņu izmantoto laivu pārtveršana un iznīcināšana.
ES ārlietu vadītāja Federika Mogerīni paziņoja, ka pirmdien notiks bloka dalībvalstu ārlietu un aizsardzības ministru sanāksme, kurā tikšot lemts par konkrētiem militāriem soļiem migrantu kontrabandistu apkarošanā. Tomēr militārajam uzbrukumam būs nepieciešams ANO Drošības padomes mandāts.
Neattieksies uz visiem
Lai palīdzētu Dienvideiropas valstīm, kurām jātiek galā ar milzīgo bēgļu straumi, kas ieplūst caur Vidusjūru, un nodrošinātu vienmērīgāku patvēruma meklētāju izvietošanu ES, EK ierosina, ka divu gadu laikā ES jāuzņem 20 tūkstoši bēgļu, katrai dalībvalstij izmitinot daļu no tiem. «Nevienu valsti nedrīkst pamest vienu cīņā ar milzīgo migrācijas spiedienu,» paziņoja EK prezidents Žans Klods Junkers.
Videovēstījumā, kuru izplatīja līdz ar EK ierosinājumiem, Ž. K. Junkers norādīja, ka ES ir nepieciešami imigranti, jo bloka darbaspēks līdz 2060. gadam samazināsies, un Eiropai ir jāizrāda solidaritāte.
To, cik daudz bēgļu katrai valstij nāksies uzņemt, noteiks pēc tādiem kritērijiem kā valsts iedzīvotāju skaits, iekšzemes kopprodukts, bezdarba līmenis un iepriekš uzņemtais bēgļu un patvēruma meklētāju skaits.
Saskaņā ar kvotu sistēmu lielākais bēgļu skaits būtu jāuzņem Vācijai (18,42%), Francijai (14,17%), Itālijai (11,84%) un Spānijai (9%), aprēķinājusi EK. Tādā gadījumā Zviedrijai, kas pērn apstrādāja otru lielāko patvēruma lūgumu skaitu pēc Vācijas, pienāktos uzņemt aptuveni 3% bēgļu. Kvotu sistēmas nodrošināšanai 2015. un 2016. gadā no ES kopējā budžeta paredzēts novirzīt 50 miljonu eiro.
Kvotu sistēma attiektos uz 25 no 28 ES dalībvalstīm, jo Lielbritānijai, Dānijai un Īrijai saskaņā ar Lisabonas līgumu ir izņēmuma tiesības attiecībā uz patvēruma piešķiršanu, imigrāciju, vīzām un ārējo robežu. Tomēr šīm valstīm nebūs liegts iesaistīties, ja tās izrādīs šādu vēlmi.
EK oficiālu priekšlikumu ES dalībvalstu valdībām iesniegs līdz maija beigām. Paredzēts, ka galīgo imigrācijas rīcības politikas variantu ES dalībvalstu līderi apspriedīs samitā, kas notiks jūnijā.
Neuzņemšot pilnīgi visus
Sagaidāms, ka līdz ES samitam dalībvalstu vidū risināsies sarežģītas diskusijas par EK ierosinātajām bēgļu kvotām. Lielbritānija jau ir paziņojusi, ka izmantos savas likumīgās tiesības un nepiekritīs obligātai bēgļu uzņemšanai.
Trešdien ietekmīgajā britu laikrakstā The Time publicētajā viedokļrakstā Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēza Meja brīdināja, ka EK ierosinātā politika tikai iedrošinās aizvien lielāku skaitu migrantu šķērsot Vidusjūru, lai nonāktu Eiropā. Ministre uzskata, ka ekonomiskie bēgļi nav jāuzņem, bet jāsūta atpakaļ uz valstīm, no kurām tie ir izceļojuši.
EK viceprezidents Franss Timmermanss atbildējis uz T. Mejas kritiku, uzsverot, ka Komisijas ierosinājums nenozīmē pilnīgi visu bēgļu uzņemšanu. «Ja cilvēkiem nebūs tiesību uz patvērumu, viņi tiks nosūtīti atpakaļ, cik ātri vien iespējams. Atpakaļ nosūtīšana ir neatņemama mūsu plāna sastāvdaļa, tas ir stūrakmens,» F. Timmermansu citē BBC.
Pret obligātajām bēgļu kvotām iestājas vairākas Austrumeiropas valstis, kurām saskaņā ar piedāvāto sistēmu būtu jāuzņem daži desmiti vai simti bēgļu.
Latvija un Igaunija paziņojušas, ka pārējās ES dalībvalstis solidaritāti ar valstīm, kuras pārplūdina bēgļi, var paust citos veidos. Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs paziņojis, ka EK ierosinājums jāizvērtē «piesardzīgi un atbildīgi».
Čehijas un Slovākijas valdības noraidījušas kvotu politiku, uzsverot, ka bēgļu uzņemšanai jābūt dalībvalstu brīvai izvēlei.