Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

Epicentrs jaunatnes politikai

No 119 pašvaldībām tikai aptuveni 45 ir izstrādāta attīstības stratēģija darbā ar jauniešiem, turklāt visās nav arī atsevišķa cilvēka, kas strādātu ar jaunatnes lietām. Lai situāciju vērstu par labu, nākamgad kāda no pašvaldībām iegūs Latvijas Jauniešu galvaspilsētas titulu, un, kā cer Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), tas arī veicinās pārējo pašvaldību vēlmi nopietnāk pievērsties darbam ar šo sabiedrības daļu. Mērķis gan nav vienuviet koncentrēt izklaides pasākumus, bet radīt vēlmi jauniešos iesaistīties pašvaldības dzīvē un piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Mērķis iesaistīt vairāk

Dienai stāsta IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece jaunatnes jomā Sanda Brūna, ikdienā strādājot ar pašvaldībām, saprasts, ka nepieciešams nopietnāk popularizēt darbu ar jaunatni, kā arī veicināt pašu pašvaldību sadarbību un pieredzes apmaiņu jaunatnes jomā. Lai gan jau tagad pašvaldībās darīts tiek samērā daudz, tomēr, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā situācija ir bēdīgāka. Piemēram, pati jaunatnes politika Latvijā ir vien aptuveni desmit gadu, un tas jau skaitās sasniegums, ja kādā no pašvaldībām ir izstrādāta attīstības stratēģija darbā ar jauniešiem un tā darbojas vismaz piecus gadus. Lielākajā daļā gadījumu ir tikai atsevišķs cilvēks, kam uzticētas jaunatnes lietas, skaidro S. Brūna. Līdz ar to nolemts ieviest titulu Latvijas Jauniešu galvaspilsēta. Citur Eiropā tajās pilsētās, kur ar jauniešu jautājumiem nav tik daudz strādāts, šāds statuss ir devis papildu grūdienu - jauniešus vairāk uzklausa, iesaista pašvaldības dzīvē, kā arī veidojas lielāka piederības sajūta.

Patlaban darbu uzsākusi žūrija, vērtējot 10 pašvaldību pieteikumus. Šo titulu iegūt vēlas sešas republikas nozīmes pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne un Valmiera, Alūksnes, Cēsu un Siguldas novads, kā arī novadu apvienība - Madonas novads sadarbībā ar Gulbenes novadu. Lai gan šis skaits nešķiet liels, S. Brūna atzīmē, ka tas ir ļoti labs rezultāts. Un, tā kā šis ir ilgtermiņa projekts, nākamgad pieteikumu skaits varētu būt lielāks. Ministrijā būtībā cer, ka tas dos stimulu saņemties arī tām pašvaldībām, kur darbā ar jauniešiem trūkusi sistemātiska pieeja, un uzlabojumi tiek solīti pāris gadu laikā.

IZM nākamajā gadā arī ieplānojusi šīm aktivitātēm atsevišķu finansējumu - 16 tūkstošus eiro. Tos plānots īstenot trīs konkrētu pasākumu organizēšanai. Te gan jāatzīmē, ka mērķis nav vienā pašvaldībā vienkārši koncentrēt izklaides pasākumus - to Latvijā ir pietiekami daudz, bet maz ir tādu, kas iedrošinātu jauniešus izteikt savu viedokli, piedalīties pašvaldības procesos.

Loģisks solis

Pašvaldībās, kuras vēlas Latvijas Jauniešu galvaspilsētas titulu iegūt, Dienai stāsta par virkni aktivitāšu, kas jau tagad tiek īstenotas, un galvenā motivācija vairāk ir gūt novērtējumu no malas. Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sporta jautājumos Vilnis Vitkovskis uzskata, ka šāda statusa iegūšana nav pašmērķis, vairāk likumsakarīgs rezultāts līdz šim īstenotajai politikai. Viņš Dienai pastāstīja, ka jau 2001. gadā izveidota jaunatnes lietu komisija, savukārt pavērsiena punkts bijis ar ES atbalstu izveidota jauniešu māja. Iniciatīva gan nākusi no pašiem jauniešiem, kas vēlas zināt, kas notiek pašvaldībā, grib iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Tagad iespēja ir vēlreiz izvērtēt to, kas ir darīts, un to, kas vēl jāpaveic.

Arī Alūksnes novada domē uzskata, ka līdz šim uzkrāta pietiekami liela pieredze, lai uzdrošinātos pieteikties. Domes pārstāve Evita Aploka Dienai pastāstīja, ka šajā gadījumā finansiāli ieguldījumi no pašvaldības netiek gaidīti, bet jārod iespēja nodrošināt telpas un organizatoriskais darbs. Turklāt tas ļaus krietni paplašināt jauniešu iespējas arī pagastos. Pie tā gan darbs jau sākts. Šogad budžetā paredzēts finansējums tieši jauniešu aktivizēšanai ārpus novada centra, iesaistot jaunatnes lietu koordinatorus, kas strādā ar jauniešiem tuvāk viņu dzīvesvietai.

Tikmēr Cēsu novada domes jaunatnes lietu speciāliste Iveta Jermolājeva stāsta, ka, pirmkārt, tā būtu iespēja vietējiem jauniešiem vairāk uzzināt par iespēju iesaistīties dažādās viņiem domātās organizācijās. Otrkārt, novērtējums jau padarītajam. Turklāt pavērtos arī iespēja līdz šim ieplānotos pasākumus pavērst plašākai auditorijai. Arī Siguldas domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics Dienai stāsta, ka nepieciešams nodrošināt pēctecīgu darbu ar jauniešiem. Tam domē arī atvēl krietnu finansējuma daļu.

Ar pašvaldību vēlmi iegūt Latvijas Jauniešu galvaspilsētas titulu gan vien nepietiks - ministrijā izveidota speciāla žūrija, kas vērtēs pašvaldību iespējas un jau līdz šim paveikto. Rezultāti būs zināmi decembrī.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Jauniešu galvaspilsētas tituls

Par iespēju 2016. gadā kļūt par pirmo Latvijas Jauniešu galvaspilsētu cīnās Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Alūksne, Cēsis, Sigulda un Madonas novads sadarbībā ar Gulbenes novadu.

Plānotie pasākumi
uzvarētāja pašvaldībā:
pieredzes apmaiņas seminārs jaunatnes lietu speciālistiem no visas Latvijas 2016. gada aprīlī - organizēs IZM;
Eiropas Jaunatnes nedēļas un Eiropas informācijas tīkla jauniešiem Eurodesk «Laiks doties!» aktivitātes - organizēs Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra;
Starptautiskās Jaunatnes dienas pasākums 12. augustā - organizēs IZM;
Strukturētā dialoga reģionālā konference rudenī - organizēs Latvijas Jaunatnes padome;
Konkursa Labākais darbā ar jaunatni 2016 laureātu sveikšanas svinīgā ceremonija gada nogalē - organizēs IZM.

No šā gada 26. oktobra līdz 4. novembrim ikvienam būs iespēja konkursa mājaslapā www.jauniesugalvaspilseta.lv nobalsot par kādu no trim pilsētām, kas tiks izvirzītas finālam.
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?