EK vēlas pirmo reizi iedarbināt Lisabonas līgumā iestrādāto ārkārtas reaģēšanas mehānismu, kas paredzēts, lai tiktu galā ar «pēkšņu bēgļu pieplūdumu». Šogad vien ap 60 tūkstošiem nelegālo migrantu no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem ir šķērsojuši Vidusjūru un sasnieguši Dienvideiropas krastus. Gandrīz 2000 cilvēku bīstamajā ceļojumā zaudējuši dzīvību.
Plāns tiktu īstenots divus gadus un attiektos tikai uz Sīrijas un Eritrejas pilsoņiem, kas kā nelegālie migranti pēc 2015. gada 15. aprīļa ir ieradušies Itālijā un Grieķijā - valstīs, kur pa Vidusjūru nonāk lielākā daļa bēgļu. Sīrijas un Eritrejas pilsoņi izvēlēti tāpēc, ka 2014. gadā ES patvērums piešķirts 75% no Sīrijas un Eritrejas pilsoņiem, kuri to pieprasīja, raksta The Wall Street Journal.
EK ierosina, lai no Itālijas uz citām ES dalībvalstīm tiktu pārvietoti 24 tūkstoši bēgļu, bet no Grieķijas - 16 tūkstoši. Itālijā 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, nelikumīgo robežšķērsotāju skaits palielinājās par 277%, bet Grieķijā - par 153%. Abās valstīs pērn reģistrēti 60% no visiem nelikumīgajiem robežšķērsošanas gadījumiem ES.
Saskaņā ar kvotu sistēmu lielākais bēgļu skaits būtu jāuzņem Vācijai (8763), Francijai (6752) un Spānijai (4288), samazinot spiedienu uz Zviedriju, kas pērn apstrādāja otru lielāko patvēruma lūgumu skaitu pēc Vācijas. No Baltijas valstīm visvairāk nāktos uzņemt Igaunijai (738), bet Latvijai un Lietuvai attiecīgi 517 un 503, liecina EK aprēķini.
Tie balstīti uz tādiem kritērijiem kā valsts iedzīvotāju skaits, iekšzemes kopprodukts, bezdarba līmenis un pēdējos piecos gados saņemtais patvēruma lūgumu un uzņemto bēgļu skaits. EK arī aicinājusi visas 28 ES dalībvalstis tuvākajos divos gados brīvprātīgi uzņemt 20 tūkstošus bēgļu, kuri atrodas valstīs ārpus ES, piemēram, Turcijā un Libānā. Dalībvalstis, kas iesaistīsies šajā plānā, saņemšot finansiālu palīdzību no 50 miljoniem eiro, kas šim mērķim atvēlēti 2015. un 2016. gadā.
Bēgļus nav paredzēts pārvietot uz Lielbritāniju, Īriju un Dāniju, kurām saskaņā ar Lisabonas līgumu ir izņēmuma tiesības attiecībā uz patvēruma piešķiršanu.
Rīcības plāna īstenošanai EK no ES budžeta atvēlētu 240 miljonus eiro, dalībvalstis saņemtu 6000 eiro par katru pārvietoto cilvēku. Ieceri varēs īstenot tikai gadījumā, ja to atbalstīs vairākums ES dalībvalstu. Šajā gadījumā bloka lielāko dalībvalstu balsīm būšot lielāks svars, jo tām būtu jāuzņem lielākā daļa pārvietoto bēgļu. Lēmuma pieņemšanā nepiedalīsies Lielbritānija, Dānija un Īrija, uz kurām plāns neattiecas.
Brisele arī izklāstījusi rīcības plānu cīņai pret migrantu kontrabandu 2015. līdz 2020. gadam. Pasākumi paredz izveidot sarakstu ar «aizdomīgām» laivām un kuģiem, kas varētu būt izmantotas bēgļu nogādāšanai no Ziemeļāfrikas uz Dienvideiropu. Nepieciešamības gadījumā tās paredzēts iznīcināt ar militāriem līdzekļiem.
Tāpat paredzēts uzlabot dalībvalstu sadarbību un informācijas apmaiņu ar finanšu institūcijām, kā arī nostiprināt sadarbību ar interneta pakalpojumu sniedzējiem un sociālajiem medijiem, lai nodrošinātu, ka cilvēku kontrabandistu internetā izplatītā informācija tiek operatīvi atklāta un izdzēsta.