A. Brigmanis žurnālistiem arī atzina, ka no pieciem pieteiktajiem kandidātiem viņš personīgi atbalstītu Daci Ķezberi, ko svarīgi pieminēt, atceroties, ka pēc 11. Saeimas vēlēšanām ZZS nebija iespējas ietekmēt padomes sastāvu, bet tagad partija ir koalīcijā. Žurnālisti D. Ķezberi ir izvirzījusi Jūrmalas vēstures un mākslas biedrība. Darbam padomē vēl ir ieteikta Latvijas Avīzes izdevniecības literārā redaktore Eva Mārtuža, kuru rekomendējušas vairākas organizācijas, arī Latvijas Rakstnieku savienība. Latvijas Žurnālistu savienība pieteikusi komunikācijas un sabiedrisko attiecību lektoru Aleksandru Mirlinu, savukārt Latvijas Žurnālistu asociācija - žurnāla Bilance galveno redaktoru Gunti Rozenbergu. Austrumeiropas politikas pētījumu centrs vēlas, lai padomē strādātu kultūras ministres padomnieks Mārtiņš Kaprāns.
Viena vieta padomē kļuva vakanta pēc tam, kad no NEPLP nolēma aiziet Gints Grūbe, lai pievērstos radošiem projektiem, kas nav savienojami ar pienākumiem padomē. G. Grūbes kompetencē bija atbildība par Latvijas Televīziju, kuras uzraudzība teorētiski varētu nonākt jaunā padomes locekļa rokās. Ar darbu televīzijā bijuši saistīti vairāki pieteiktie kandidāti - arī D. Ķezbere. Taču NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants iepriekš sacīja, ka pēc jaunā padomes locekļa pievienošanās padomē var notikt arī pienākumu pārdale, ja tas būs nepieciešams.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien vienojās, ka līdz 5. jūnijam tā gaidīs nevalstisko organizāciju atsauksmes par kandidātiem, kurus komisijā varētu uzklausīt 10. vai 11. jūnijā un šīs sēdes būs atklātas. Iecerēts ir iztaujāt kandidātus pa vienam. Deputāts Artuss Kaimiņš (LRA), kurš noskaņots īpaši iesaistīties pretendentu izvaicāšanā, bija pirmais, kas to ierosināja. Taču, izvēloties jautājumus, attieksmei pret ikvienu no kandidātiem jābūt vienādai, uzsvēra Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA). Viņa arī atgādināja, ka sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja iesniegt atsauksmes un vērtēt pretendentus, kuru vārdi ir publiski zināmi.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izvēlas to kandidātu, par kuru pēc tam aicina Saeimu balsot. Komisija var lemt arī par vairāku pretendentu piedāvāšanu, uzticot galīgo izvēli izdarīt Saeimai.