Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, šogad valstī mācījās 200 706 skolēni, bet 2000. gadā - 344 822 skolēni. Tādējādi 13 gadu laikā to skaits samazinājies par aptuveni 145 tūkstošiem. Demogrāfs Ilmārs Mežs Dienai norādīja, ka tās ir tiešas nepārtrauktās dzimstības samazināšanās sekas. Piemēram, astoņdesmito gadu vidū dzima apmēram 40 tūkstoši jaundzimušo gadā, savukārt jau deviņdesmitajos gados to skaits samazinājās līdz 20 tūkstošiem. Līdz ar to tuvākajos gados, pēc I. Meža prognozēm, strauji kritīsies arī studējošo skaits, jo mācības sāks tieši deviņdesmitajos gados dzimušie. Tāpat mazāks būs potenciālo vecāku skaits, tādēļ, iespējams, pēc 10 gadiem dzimušo bērnu skaits būs uz pusi mazāks.
Lai gan patlaban vērojams neliels dzimstības pieaugums, tas nesasniedz pat mirstības pieaugumu, norādīja I. Mežs. Kā pastāstīja Latvijas Universitātes profesors Pēteris Zvidriņš, dzimstība ir nedaudz palielinājusies dzimuma vecuma struktūras ietekmē. Respektīvi, pašreiz visvairāk ir 25 gadus veci cilvēki, kuri veido ģimenes. Citādi būs, kad šo vecumu sasniegs tie, kam pašlaik ir 15 gadu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, patlaban Latvijā dzīvo apmēram 16 tūkstoši sieviešu vecumā ap 25 gadiem, turpretim 15 gadu vecu meiteņu ir tikai astoņi tūkstoši.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) Dienai sacīja, ka problēmu vislabāk var redzēt lauku skolās, kurās skolēnu skaits uz vienu skolotāju ir daudz mazāks nekā pilsētās. Tāpēc ir jāvērtē šo skolu ilgtspēja. Kā risinājumu viņš norādīja Igaunijas pieredzi, kur reģiona centrā izveido valsts ģimnāziju. No valsts tiek maksātas gan skolotāju algas, gan ēkas uzturēšanas izdevumi. Tomēr ar šādu scenāriju reģiona pašvaldībām savas vietējās skolas būtu jāslēdz.
Ņemot vērā, ka patlaban samazinās vidusskolas beidzēju skaits, darba devēji jau tagad gatavojas speciālistu trūkumam. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone Dienai pastāstīja, ka uzņēmēji apzinās situāciju un domā, kā problēmu risināt. Daži izvēlas īstermiņa risinājumu, piesaistot darbiniekus no ārvalstīm, savukārt citi investē ražošanas tehnoloģijās, kas ļauj samazināt nepieciešamību pēc cilvēka iesaistes ražošanas procesā. Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvis Edijs Šauers gan norādīja, ka augstskola patlaban studentu trūkumu nejūt. Prognozējot vidusskolēnu skaita samazināšanos, tika veidotas starptautiska līmeņa programmas ārzemju studentu piesaistei.
Labklājības ministre Ilze Viņķele jau iepriekš Dienai stāstīja - lai uzlabotu demogrāfisko situāciju, ir jākoncentrējas uz dažādu pakalpojumu sniegšanu, nevis pabalstu apjoma un klāsta palielināšanu. Kā piemēru viņa minēja bērnu pieskatīšanas problēmu un brīvpusdienas, kuras varētu nodrošināt, novirzot tām pašreizējo astoņu latu pabalstu. Savukārt I. Mežs uzsvēra, ka lielākam atbalstam jābūt daudzbērnu ģimenēm.