Pagājušas četras nedēļas politiskās stumdīšanās, ko apzīmē par koalīcijas sarunām. Rezultāts liekas skaidrs - pašreizējais Valsts prezidents neizskatās gatavs uz drosmīgu, neordināru rīcību, tāpēc acīmredzot akceptēs, ko partijas sabrūvējušas - cienastu ar nosaukumu Dombrovskis forever. Varam tikai saskaitīt «kritušos» un apsveikt uzvarētājus.
Bet «kritušo» ir daudz. Pirmkārt, protams, zaļzemnieki. Lai arī viņi bravūrīgi turas, sēdēšana opozīcijā var stipri pašķaidīt jau tā dezorientētās šī politiskā spēka atbalstītāju rindas. Iespējama arī savienības sajukšana pa sastāvdaļām, jo opozīcijas rūgto nastu atsevišķi šī spēka politiķi var arī nemācēt panest. Nepārprotami arī A. Lemberga ietekmei politikā sācies noriets.
Otrs lielākais zaudētājs, protams, ir Saskaņas centrs. Pareizāk sakot, ne pati organizācija kā tāda, bet tās ideoloģiskais veidols, ko centās realizēt tā pašreizējā vadība Nila Ušakova un Jāņa Urbanoviča personā. Taktika «būt labiem ar visiem» acīmredzot cietusi fiasko, jo galu galā sanāk slikti priekš visiem. Un diez vai ielu piketi te līdzēs.
Manuprāt, lielos zaudētājos ir arī zatlerieši. Pirmkārt, ir izsapņots paša Valda Zatlera sapnis kļūt par tautas vēlētu prezidentu. Daļā sabiedrības atmiņā viņš paliks kā tas, kurš mēģināja dabūt «krievus» valdībā. Savukārt otrajai daļai, arī latviešiem, kuri uzskatīja, ka racionāli būtu bijis šoreiz Saskaņu ņemt koalīcijā, Zatlers asociēsies ar mīkstmiesību. Arī zatleriešu reformas, visticamāk, varonīgi sašķīdīs pret Dombrovska un Vilka tandēma klinti. Zatlers pats ierādīja, cik vērti tie «tanki» viņa lēmumu torpedēšanai. Un viņa partija jau sāk šķīst, nenostrādājusi Saeimā pat vienu dienu.
Interesanti ir ar VL-TB/LNNK. Ko nesīs šīs apvienības vislatvijiešu daļai pārkāpšana no brūnganos toņos ieturētiem krekliem uz solīdiem uzvalkiem, to rādīs laiks. Pirmās problēmas un vilšanās jau varam sagaidīt nākamajā 16. martā. Lai nu kā, zināma «nevainība» ar šo līdzdalību tagadējās varas koalīcijā noteikti tiks zaudēta, un nav īsti skaidrs, kā to novērtēs nacionāļu vēlētājs.
Galvenais uzvarētājs, protams, ir Valda Dombrovska komanda (ne tik daudz Vienotība kopumā). Atliek tikai apbrīnot šīs komandas politisko māku un izmanību salikt visu pasjansu sev vēlamā kārtībā un kuro reizi krist uz kājām. Bravo!
Ir vēl viens uzvarētājs - tas ir odiozais revolucionārintelektuālis Lindermans. Nav šaubu, ka tagad daļa krievu vēlētāju būs abām rokām gatavi aiziet daudz radikālāku ideju pavadā. Ja Lindermanam, kurš pats ir vairāk ideologs nekā organizētājs, blakus nostāsies kāds lietišķs praktiķis, tad rezultātus manīsim jau uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām tajā pašā Rīgā.
Protams, kāds var jautāt - vai Latvijas iedzīvotāji ir uzvarētāji vai zaudētāji visu šo procesu rezultātā. Starp citu, vai tas vispār kādu interesē?