Gūst atgriezenisko saiti
Kā Dienai skaidro LDS valdes priekšsēdētājs Andrejs Broks, balva dizainā tiek pasniegta jau devīto gadu; šī tradīcija aizsākta 2008. gadā. Toreiz sanācis ieņemt būtībā tukšu nišu, taču jebkurai nozarei ir vajadzīgs savs notikums, lai varētu novērtēt paveikto. Konkurss savā ziņā ir līdzeklis, lai būtu iespēja profesionāļiem sanākt kopā, veidot kontaktus ar citiem dizaineriem, uzņēmumiem un patērētāju. Līdzīgi kā izglītība ir jāuztur nepārtrauktā procesā, tāpat ir ar radošo industriju nozarēm. Konkurss, tā ekspozīcija un nozares komercizstāde ir šie nepieciešamie procesa uzturēšanas notikumi.
Jāpiemin, ka balva nav tikai viena vakara pasākums, tās pasniegšana notiek izstādes Design Isle 2016 ietvaros, kas norisinās Ķīpsalā vienlaikus ar starptautisko mēbeļu un interjera izstādi Baltic Furniture 2016. Līdz ar to tur parādās labākie konkursā pieteiktie darbi. Kā Dienai piebilst LDS valdes priekšsēdētāja vietnieks Miks Pētersons, jebkura prece vai pakalpojums tiek novērtēts, to iegādājoties. Ir būtiski, ka dizaineriem ir iespēja satikt savu gala patērētāju. Tā ir arī viena no konkursa un balvas vērtībām - iegūt atgriezenisko saiti. A. Broks kā piemēru min skolu konkursu, kas ir atsevišķa sadaļa. Izstādē šiem darbiem tiek nodrošināta bezmaksas vieta, un tas būtībā ir pārbaudījums praksē - vai produkts apmeklētājus ieinteresēs un tie to sapratīs. Tā ir procesa sastāvdaļa, kas veicina atpazīstamību. Arī iespējas, kas nāk kopā ar balvu un izteikto atzinību, ir vērstas uz attīstību un atpazīstamības veicināšanu, atzīmē M. Pētersons.
Veidojas identitāte
Runājot par to, kā sabiedrība uztver dizainu, A. Broks piebilst, ka diez vai ir kāds, kurš nebūtu par to dzirdējis. Ir telefoni, mašīnas un virkne citu lietu, par kuru dizainu īpaši bieži nerunā. Tādā ziņā problēmu nav, jautājums ir par to, kādā veidā profesionālajā darbībā dizainu iekļaut. Tas nereti ir saistīts ar finansiālajiem resursiem, taču M. Pētersons cer, ka nevienam nav jāskaidro, ka bez laba dizaina uzņēmējdarbība vairs nav iespējama no konkurētspējas viedokļa. Līdz ar to viens no LDS mērķiem ir parādīt, ka tam ir nozīme. Dizains produktam rada pievienoto vērtību, turklāt ļauj izcelties un būt konkurētspējīgam ārpus Latvijas. Dizains ir arī kultūras un vides sastāvdaļa, uzskata A. Broks. Var redzēt, ka cilvēki meklē savu identitāti, izmantojot, piemēram, etnogrāfiskos motīvus tieši dizaina risinājumos.
No otras puses, nevar pilnībā apgalvot, ka ir izstrādājies Latvijas dizains, pēc kura varētu te darinātos produktus uzreiz identificēt ar Latviju. Tas ir izdevies, piemēram, Skandināvijas valstīm. Pēc M. Pētersona domām, viens no svarīgākajiem kritērijiem, lai vispār spētu identificēt, kas ir vai nav Latvijas dizains, ir produktu patēriņš. Ir samērā maza sabiedrības daļa, kas var teikt, ka tai mājās ir Latvijas dizaina preces, - klibo pirktspēja. Ir ļoti labi produkti, bet ne vienmēr tos pērk. Lai vide Latvijā būtu dizaina attīstībai labvēlīgāka, nepieciešams arī valsts atbalsts. Pagaidām, piemēram, pati balva un izstāde ir sociālā dizaina projekta līmenī, darot to uz entuziasma pamata nozares interesēs. Turklāt arī nozares attīstības vēsture vēl ir pārāk īsa, lai varētu to skaidri iezīmēt.
Konkurss tiek rīkots sadarbībā ar Latvijas Republikas Patentu valdi, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT1. Pieteikšanās konkursā notiek līdz 15. augustam, vēl nedēļu pēc tam būs iespēja pieteikties par paaugstinātu maksu. Pēc tam notiks darbu izvērtēšana, un līdz ar septembri tiks publicēti konkursa 2. kārtas darbi. Izstāde no 30. septembra līdz 2. oktobrim būs skatāma Ķīpsalas izstāžu hallē.