Viņaprāt, tiesībsarga Jura Jansona solījums sūdzēt administratīvajā tiesā tās skolas, kuras vecākiem liks no saviem līdzekļiem pirkt mācību materiālus, nav uztverams kā nopietns drauds tam, ka masveidā sāksies tiesvedības pret mācību iestādēm.
«Tiesībsargam vajag sūdzēt tiesā Ķīli. Vienkārši atrast izpildītāju [mācību iestādes], kas jau tā eksistē zem robežas, ir stulbi,» pauž Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis. Līdzīgs viedoklis ir arī citām Dienas aptaujātajām skolām - jautājums esot jārisina «no augšas» ar papildu finansējuma palīdzību, nevis jānoveļ uz iestāžu pleciem. Portālā Diena.lv veiktā vecāku aptauja atklāj atšķirīgus viedokļus - citi to uzskata par pašsaprotamu pienākumu, bet daži aicina mācību grāmatu iegādes čekus nosūtīt R. Ķīlim.
Jūnijā Tiesībsarga birojs visas skolas informēja, ka tām nav tiesību pieprasīt, lai vecāki iegādājas mācību līdzekļus. Taču, tuvojoties septembrim, vecāki nepieciešamo mācību grāmatu sarakstus turpina saņemt, tādēļ J. Jansons nāca klajā ar jaunu paziņojumu - vecāki, kuriem skolas pieprasa pirkt mācību līdzekļus, Tiesībsarga birojā var saņemt mācību iestādei nosūtāmu iesniegumu par to, ka viņiem tas nav jādara. Ja skola uz šo iesniegumu rakstiski atbild, ka mācību līdzekļi tomēr būs jāpērk, tad tiesībsargs būšot gatavs administratīvajā tiesā pārstāvēt vecākus. Biroja pārstāve Ruta Siliņa pauž, ka tas esot taisnīgi pret skolām, jo tām ir tiesības pašvaldībai lūgt papildu finansējumu grāmatu iegādei, lai tas nebūtu jādara vecākiem.
«Tā visdrīzāk ir demonstrācija un atgādinājums par tiesībām. Atsevišķiem vecākiem tas, protams, ir arī instruments, kā kaut ko demonstrēt un parādīt,» par tiesībsarga paziņojumu saka R. Ķīlis. Ministru paziņojums esot samulsinājis, jo iepriekš ar tiesībsargu viņi vienojušies par pakāpenisku bezmaksas mācību materiālu pieejamības nodrošināšanu. Vienlaikus viņš ir vienisprātis, ka skolas nedrīkst obligāti «pieprasīt» mācību materiālu iegādi, tās varot vecākiem tikai «lūgt» iegādāties grāmatas, kuras izvēlētas sadarbībā ar viņiem. Pakāpeniskā bezmaksas mācību līdzekļu ieviešana notiks vairākos posmos. Šobrīd skolas uz esošās mācību līdzekļu bāzes var izstrādāt alternatīvu, kas varbūt nebūšot tik laba, taču esot iespējama. Otrkārt, no šā gada valsts budžeta mācību līdzekļu iegādei piešķirti papildu 258 902 lati, bet nākamgad šim mērķim lūgs vienu miljonu latu, tādējādi katram skolēnam grāmatu iegādei paredzot septiņu latus pašreizējo aptuveni divu latu vietā. Treškārt, situāciju pilnībā atrisināšot R. Ķīļa iecerētā vaučeru sistēma, jo, pretēji esošajai kārtībai, kad atšķirīga pašvaldību rocība neļauj iegādāties mācību līdzekļus visur vienādi, tā visām skolām paredzēs identisku finansējumu.
Babītes vidusskolas direktore Ilze Rozenberga, kuras vadītā iestāde skolēniem spēj nodrošināt visas mācību grāmatas, izņemot darba burtnīcas, pret alternatīvām ir skeptiska. «Jautājumu vajag sakārtot no augšas. Vispirms ir jāsakārto mācību grāmatas, jo šobrīd izdod tādas, kurām obligāti vajag blakus arī darba burtnīcu. Citādāk strādāt nav iespējams,» viņa saka. R. Ķīlis tam nepiekrīt un turas pie pārliecības, ka alternatīvas ir iespējamas.
Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle rudeni gaida ar neziņu un bažām, jo jau pavasarī bija vecāki, kas, izdzirdējuši J. Jansona paziņojumu, teica, ka grāmatas nepirks. Tādēļ skolotāji esot rediģējuši nepieciešamo darba burtnīcu sarakstu, bet bez vecāku tēriņiem nav izdevies iztikt. Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā līdz šim neviens vecāks nav atteicies iegādāties grāmatas. «Tiesībsarga paziņojums ir dīvains, jo izpildītājs var rīkoties tikai ar to naudu, kas viņam ir,» saka A. Priekulis. Viņš atzīst, ka vidēji vecākiem vasaras beigās ik gadu ir jāšķiras no 50 latiem, taču bez grāmatām un darba burtnīcām, kas skolai neesot pa kabatai, bērnam tikšot liegta izglītības pieejamība.