Vēl kāda kopēja tendence - latviešu jauniešiem klibo krievu valodas zināšanas, bez kurām - tāpat kā bez angļu valodas zināšanām - loģistikas jomā ir grūti pilnvērtīgi strādāt. Uzņēmumu pārstāvji arī uzsver, ka līdztekus izglītībai un zināšanām vismaz tikpat svarīga ir paša jaunā speciālista personība, viņa ambīcijas un karjeras mērķi.
Piedāvā prakses vietas
Loģistikas uzņēmuma DPD Latvija valdes priekšsēdētājs un Latvijas Loģistikas asociācijas valdes loceklis Ainārs Gilis saka - uzņēmējiem pašiem noteikti jāiesaistās jauno speciālistu sagatavošanā, piedāvājot prakses vietas, jo skaidrs, ka mācību iestādes vien ar šo uzdevumu galā tikt nevar, jo loģistikas jomā tieši praksei un praktiskajām darba iemaņām ir izšķiroša nozīme. Jāpiebilst, ka arī Ministru kabineta noteikumi par profesionālajām studiju programmām, pie kurām pieder arī loģistika, paredz, ka obligāta to sastāvdaļa ir prakse uzņēmumā. Piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē loģistikas studiju programmā prakse ir pusgads un to studenti iziet pēdējā kursā.
No Dienas aptaujātiem uzņēmējiem tikai viens, kurš turklāt vēlējās palikt anonīms, atzina, ka darbā ņem tikai cilvēkus ar pieredzi, turklāt arī studentus praksē savā uzņēmumā neņem, pamatojot savu viedokli ar to, ka «jaunieši ir tik nesagatavoti, ka pat praksē ar viņiem neko nevar iesākt». Pārējie uzņēmumi norāda, ka gan iesaistās izglītības vadlīniju izstrādē, gan piedalās kvalifikācijas eksāmenos, kā arī labprāt piedāvā prakses vietas, turklāt vairākiem praktikantiem pēc prakses beigām tiek piedāvāts pastāvīgs darbs. Uzņēmēji arī piebilst, ka prakses vadīšana ir papildu darbs, kas uzņēmuma pieredzējušajiem darbiniekiem jāuzņemas līdztekus saviem tiešajiem pienākumiem. Taču tas tiek darīts, jo uzņēmumi saprot, ka tā ir vienīgā iespēja dabūt kvalificētus jaunos speciālistus. Vislielākā atdeve ir sadarbībā ar tiem praktikantiem, par kuriem redzams, ka viņus varētu pieņemt pastāvīgā darbā.
Bez specializācijas uzņēmumos studenti nevar iztikt arī tāpēc, ka gandrīz katram uzņēmumam ir sava specifika: viens uzņēmums specializējas kurjerpasta pakalpojumos, citam darbības joma ir ekspeditoru pakalpojumi, vēl kādam - tikai transports vai ostas un noliktavas. Visi aptaujātie uzņēmumu pārstāvji uzsver, ka līdztekus iegūtajām zināšanām vienlīdz svarīga ir paša studenta motivācija apgūt profesijas praktisko pusi, bet motivācijas līmenis jauniešiem ir ļoti atšķirīgs.
Atnāk nesagatavoti
Loģistikas uzņēmuma DHL Latvija personāldaļas speciāliste Ineta Kalinkēviča stāsta, ka uzņēmums sadarbojas gan ar profesionālās izglītības iestādēm, gan augstskolām, piedāvājot studentiem prakses vietas. Novērotā tendence - jauniešiem ir daudz teorētisko zināšanu, taču trūkst praktisko iemaņu. I. Kalinkēviča norāda, ka būtu labi prakses laika īpatsvaru kopējā mācību programmā palielināt. Viņa piebilst, ka jauniešu praktikantu motivācija un vēlme apgūt praktiskās zināšanas uzņēmumā ir ļoti atšķirīga un daudz kas ir atkarīgs no paša jaunā cilvēka un viņa ambīcijām pozitīvā šā vārda nozīmē. Uzņēmuma pārstāve arī norāda, ka vairāk tomēr nepieciešami darbinieki, kuri loģistikas jomā ieguvuši augstāko izglītību, nevis tikai profesionālo izglītību tehnikumā vai koledžā. «Latviešu jauniešu konkurētspējas vājais punkts ir sliktās krievu valodas zināšanas, ar angļu valodu parasti problēmu nav, taču tādā starptautiskā uzņēmumā kā mūsu uzņēmums angļu un krievu valodas zināšanas ir obligāts priekšnoteikums,» uzsver I. Kalinkēviča.
Autopārvadātāja SIA Kreiss galvenais izpilddirektors Andrejs Petrovs kritiski vērtē, ka «daudzi augstskolu absolventi atnāk pavisam nesagatavoti, jo tas, kas tiek stāstīts mācību iestādēs, ir ļoti tālu no reālās dzīves. Lielākoties mācību programmas neiekļauj svarīgāko informāciju, kura ir aktuāla loģistikas speciālista ikdienā. Izskatās, ka ikvienam pasniedzējam izstrādāta sava teorētiskā studiju programma, kurai ir maz kopīga ar reālo darba procesu. Mēs kā lielākais transporta uzņēmums Latvijā, kurš intensīvi attīstās un līdz ar to aktīvi meklē jaunus talantus, ļoti jūtam speciālistu deficītu un bieži sastopamies ar zaļiem diplomētiem speciālistiem, kuros ir nepieciešams ieguldīt zināšanas un praktiskās iemaņas.»
Uzņēmums gan sadarbojas ar augstskolām, studentiem piedāvājot prakses vietas. «Ņemot vērā to, ka lielākoties augstskolu studenti atnāk bez pietiekamām zināšanām, mēs esam izstrādājuši savu apmācību struktūru topošajiem loģistikas speciālistiem un jau kādu laiku veiksmīgi lietojam to. Pieredze rāda, ka lielākoties studenti jāmāca no nulles. Taču mēs esam atvērti sadarbībai un labprāt brauksim ar vieslekcijām uz augstskolām, kur mūsu speciālisti izstāstīs par loģistikas jomu kopumā un tās specifiku. Arī augstskolu studenti ir laipni gaidīti pie mums ciemos, lai viņi varētu redzēt, kāda ir loģistikas uzņēmuma ikdiena. Tāpat mēs varam palīdzēt spēļu uzdevumu izstrādē, lai studiju laikā studentiem būtu iespēja interaktīvi iesaistīties reālās situācijās,» stāsta A. Petrovs.
Svarīga ir personība
Arī A. Gilis stāsta, ka DPD Latvija piedāvā prakses vietas un, ja studentu zināšanu līmenis, atnākot uz uzņēmumu, vērtējams ar sešnieku, pēc prakses beigām tas jau ir paaugstinājies līdz stabilam septiņniekam vai pat astoņniekam. A. Gilis uzsver, ka sekmīgai praksei ir svarīgi, lai darba devējs jauniešus iesaistītu reālā darba procesā, nevis tikai uzticētu sakārtot arhīvu. Viņš norāda, ka mācību programmās vajadzētu iekļaut jaunākās tendences loģistikas nozarē pasaulē, piemēram, stāstot, kādas ir aktualitātes darbā pasaules ostās.
Latvijas Loģistikas asociācijas valdes loceklis profesionālās kompetences jautājumos Paulis Dālbergs uzsver, ka izšķiroši svarīgi ir, lai students skaidri zinātu, ko vēlas no prakses, kāpēc atnācis uz konkrēto uzņēmumu. «Ja pašam praktikantam būs skaidrs mērķis, ko grib praksē apgūt, kādus jautājumus izpētīt, arī uzņēmuma attieksme būs atbilstoša. Taču, ja atnāks jaunietis un teiks, ka vajag prakses ieskaiti un tāpēc kaut kas jāpadara, visticamāk, neko nopietnāku par arhīvu kārtošanu viņam arī neuzticēs,» stāsta P. Dālbergs.
Savukārt loģistikas uzņēmuma Sonora valdes priekšsēdētājs Jānis Mozga teic, ka galvenais kritērijs darbinieka pieņemšanai ir cilvēka personība, un priekšrocība automātiski netiek dota tiem, kam ir izglītība loģistikas nozarē. «Mēs darbā ņemam cilvēkus arī ar citās nozarēs iegūtu izglītību, jo svarīgākais kritērijs ir cilvēka personība. Nozares pamatzināšanas mēs varam iemācīt trīs līdz piecu mēnešu laikā - viss ir atkarīgs no darbinieka motivācijas. Nereti studenti pēc augstskolas absolvēšanas uzskata, ka ir izcili speciālisti un ka ir gudrāki pat par darba devēju. Diemžēl tā nav, jo viņiem ir tikai teorētiskās zināšanas, kas ir ļoti tālu no ikdienas realitātes. Ja viņi nāk ar šādu attieksmi, tas liek domāt, ka to viņiem iemāca izglītības iestādes,» atzīst J. Mozga. Viņš arī uzsver, ka svarīga ir spēja pieiet radoši nestandarta situācijām, jo uzņēmums plaši sadarbojas ar postpadomju valstīm, kur ir citi darbības principi nekā tas pierasts Eiropas valstīs. Sonora praksē ņem arī studentus, tiesa, tos izvērtējot pēc stingriem kritērijiem, jo nolūks ir paturēt praktikantus pastāvīgā darbā. J. Mozga arī uzsver, ka loģistikas nozarē svarīgas ir angļu un krievu valodas zināšanas, jo tikai ar latviešu valodas zināšanām darbinieks var darboties iekšējā tirgū.