«Mēs necentāmies no viņiem uztaisīt dejotājus. Centāmies iedot sapratni par to, kas ir skatuve, ko nozīmē uzstāties un kaut ko patiesi izstāstīt publikai, atklāties. Parādīt, ko dod plastika, deja, ķermeņa pārvaldīšana un ko ar to visu var pateikt,» stāsta horeogrāfs Agris Daņiļevičs, kurš jau vairāk nekā pusotra gada (kopā 20 mēnešus!) strādā ar Rīgas pašvaldības dienas centru bērniem un jauniešiem. Soli pa solim kopā ar pusaudžiem, kuriem dzīvē diemžēl paveicies mazāk nekā daudziem viņu vienaudžiem, tapis Gala uzvedums Mūzika, deja, piedzīvojums! Simfoniskās dejas - Vestsaidas stāsts un Bolero. Tā galvenie varoņi būs 42 bērni un pusaudži no 12 sociālajiem dienas centriem. Viņi uzstāsies 21. jūnijā plkst. 20.00 uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, turklāt kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kuru diriģēt ieradies atraktīvais zviedru trombonists, diriģents un komponists Kristians Lindbergs. Viņš speciāli šim notikumam sacerējis arī jaunu darbu, kas krāšņā orķestra izpildījumā skanēs līdzās fragmentiem no Leonarda Bernsteina populārajiem mūzikliem Pilsētā un Vestsaidas stāsts, kā arī Morisa Ravela pasaulslavenajam, enerģētiskajam simfoniskajam opusam Bolero. Uzveduma režisore ir norvēģiete Sigrida Strema Reibo, Didzis Jaunzems radījis interesantu, aktīvu scenogrāfiju, kuru dejotāji darbinās izrādes gaitā. Unikālais uzvedums noslēgs Latvijas koncertu rīkoto Rīgas festivālu.
«Bez saviem četriem palīgiem, jaunajiem horeogrāfiem, es to nevarētu paveikt. Jānoliec galva Jeļenas Jekimovas priekšā, viņa ar šo projektu strādāja visvairāk, ir ļoti talantīga un ļoti interesanti domā. Kopā ar Jeļenu, Kristapu Ceļmalnieku, Līgu Kavaci un Kārli Božu, veidojot horeogrāfijas nedejotājiem ar tik dažādu varēšanu, bija jāpalauza galvas, kādu formu iedot, lai viņi izskatītos un justos labi savā komforta zonā,» atklāj Agris Daņiļevičs, kurš ar gudru ziņu dejotājiem piepulcējis arī dažus paša vadītās deju grupas Dzirnas puišus.
Kustību valoda meklēta un iemēģināta jau pērnvasar radošajā nometnē Engurē. «Atšķirība starp to, kā bija darba pašā sākumā un kā ir tagad, ir graujoša. Šie bērni nebija raduši strādāt grupā, respektēt, sākums bija haotisks. Skolotājiem tas bija īpašs periods. Tagad ir absolūti normāla darba atmosfēra. Nav jākliedz, ir jau pavisam cita koncentrēšanās spēja un varēšana. Gandrīz pusotru stundu garajā uzvedumā viņiem ir liela informācijas un fiziskā slodze,» Agris Daņiļevičs slavē bērnus par atdevi un reakciju dejošanai nebūt ne vienkāršajā mūzikā. Izrāde būs interesanta un emocionāla: mobilizējoties un koncentrējoties priekšnesumam, noticis savveida brīnums. Bet pats galvenais: «Dzīves vērtību skala lielai daļai izrādes dalībieku būs stingri sagrozījusies savādāk, nekā tas bija pirms pāris gadiem.»