Nesen Vācijas centrālā banka Bundesbank nāca klajā ar paziņojumu, ka Eiropas lielākajā tautsaimniecībā inflācija šogad varētu sasniegt 0,25% salīdzinājumā ar iepriekš prognozēto 1,1%, turklāt patēriņa cenu pieauguma prognoze ir samazināta arī nākamajam gadam, norādot uz to, ka dzīves dārdzības pieauguma temps būs krietni vien lēnāks. Daudziem, protams, likumsakarīgs varētu šķist jautājums, kāds mums sakars ar Vāciju. Lai arī abu valstu ekonomiskā struktūra ir visai atšķirīga, tomēr patēriņa cenu izmaiņas lielā mērā nosaka vieni un tie paši faktori. Pēdējā laikā Latvijā piedzīvojam dažu procentu desmitdaļu vērtu deflāciju, kas, raugoties no ierindas iedzīvotāju viedokļa, varētu šķist patīkama. Diemžēl gaidīto devumu ekonomikas uzplaukumam tā var arī neatnest.
Vācijas centrālās bankas lēmums samazināt inflācijas prognozi ir cieši saistīts ar norisēm pasaules naftas tirgū, un, pateicoties tām, arī Latvijas patērētāji pagaidām var justies komfortablāk, nekā tas bijis iepriekšējos gados. Turklāt ieguvumi attiecas ne tikai uz bagātajiem, bet arī uz sabiedrības mazāk turīgo daļu, kura ikdienišķām vajadzībām, tajā skaitā komunālajiem pakalpojumiem, tērē lielāku savu budžeta daļu. Piemēram, zināmu ietaupījumu var gūt uz lētākas siltumenerģijas rēķina, tās cenai gada laikā Latvijā samazinoties caurmērā par 11,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinājumam - pērn tajā pašā laikā siltumenerģijas cena gada izteiksmē bija sarukusi tikai par 1,8%. Tādējādi norises pasaules preču biržās un naftas cenas kritums izteikti ietekmē arī Latvijas mājsaimniecību budžetu. Tieši uz to lielā mērā bija cerējuši ekonomisti, ka, mazāk maksājot par ārvalstu resursiem, varēsim stutēt savas valsts iekšējo patēriņu, tādējādi palielinot arī ekonomiskās izaugsmes tempus.
Tomēr, ja palūkojamies uz statistikas datiem, aina paveras pilnīgi pretēja. Proti, galvenās ar patēriņu saistītās nozares - mazumtirdzniecības - pieauguma tempi nevis palielinās, bet gan uzrāda samazināšanās tendenci. Laika posmā no pagājušā gada maija līdz oktobrim mazumtirdzniecības pieaugums pret atbilstošu laika periodu gadu iepriekš salīdzināmajās cenās jeb atrēķinot patēriņa cenu ietekmi svārstījās 4,5-7% robežās, tomēr pagājušā gada noslēgums, maigi sakot, bija stipri vien piezemētāks. Decembrī šis skaitlis sasniedza tikai 2%, savukārt novembrī izaugsme vispār bija ar mīnusa zīmi. Vienlaikus ne pārāk labi signāli nāk arī no apstrādes rūpniecības, kur jau ilgāku laiku vērojama realizācijas cenu samazināšanās.
Tādējādi, ja runa ir par deflācijas ietekmi, tai šobrīd vairs nav veicinošs, bet varbūt vien kompensējošs raksturs, neraugoties uz statistiski fiksēto algu pieaugumu un iedzīvotāju kredītsaistību samazināšanos pret banku sektoru. Cerības uz pasaules preču biržu cenu krituma pozitīvo ietekmi ekonomikā var arī nepiepildīties, tomēr nelielu cerību stariņu sniedz pieaugošie iedzīvotāju uzkrājumi, kuri varēs noderēt ekonomikas sildīšanai, ja situācija tiešām būtiski pasliktināsies.