Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, velkot paralēles starp olimpiskajām spēlēm un «sacensībām» prestižākajās kultūras nozaru arēnās, pēc apspriedes ar Kultūras aliansi aicināja Latvijas Radošo savienību padomi līdz 1. martam iesniegt nozīmīgāko pasākumu sarakstu, kas varētu kalpot par pamatu valsts īpašo apbalvojumu piešķiršanai kultūrā par izciliem panākumiem starptautiskā mērogā.
Ministre lūgusi arī sagatavot pārskatu par apbalvošanas politiku, kāda patlaban pastāv kultūrā. Balstoties uz apkopoto informāciju, KM varēšot aicināt Ministru kabinetu atbalstīt kultūras sasniegumu prēmēšanu vai arī meklēt citus finansējuma avotus.
Gundega Laiviņa,
Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja
Nepiederu tam vairumam, kas šobrīd ļoti aktīvi diskutē par šiem apbalvojumiem. Uzskatu, ka mums ir tik daudz problēmu gan kultūras finansēšanā, gan politikā - tajā, lai vispār nodrošinātu normālu nozares funkcionēšanu. Protams, apbalvojumu piešķiršana ceļ kultūras tēlu plašākā sabiedrībā un, cerams, arī politikas veidotāju un ieviesēju vidū, taču, manuprāt, tas nav pirmais, ar ko būtu jānodarbojas. Runājot par teātri, šādu viedokli veicina arī tas - ja senāk lielākie teātra festivāli patiešām salīdzināja izrādes un apbalvoja tās ar skatītāju un profesionālas žūrijas balvām, šobrīd nevaru nosaukt nevienu cienījamu teātra festivālu Eiropā, kurš nodarbotos ar šādām lietām. Ir pilnīgi skaidrs, ka māksla nav sports. To nevar objektīvi salīdzināt un novērtēt pēc kvantitatīviem kritērijiem. Aizvien plašāks ir viedoklis, ka ar šādiem instrumentiem ir pēc iespējas mazāk jāiejaucas mākslas procesā - vienkārši jānodrošina apstākļi, lai mākslinieki varētu strādāt. Tālāk katrs skatītājs pats lems par to, kas viņam ir vai nav būtisks.
Ieva Struka,
Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja
Katrā kultūras jomā ir vismaz divi vai trīs pasākumi, kas ir ja ne pasaules, tad Eiropas mēroga notikumi noteikti. Piemēram, Venēcijas Mākslas biennāle, Eiropas Literatūras balva, Nobela prēmija literatūrā. Varbūtība, ka kāds no Latvijas kultūras jomu pārstāvjiem saņems Nobela prēmiju literatūrā vai Venēcijas mākslas biennāles galveno balvu, ir vēl mazāk iespējama nekā Latvijas sportistu kļūšana par olimpiskajiem čempioniem. Tāpēc - ja šāds gadījums notiek, manuprāt, tas pat nebūtu jāapspriež līmenī, kādā šī diskusija pašlaik ir raisījusies. Arī Berlīnes kinofestivāls ir ļoti nozīmīgs notikums, un tas mūsu sarakstā ministrijai būs.
Ļoti būtiski ir runāt par sasniegumiem kultūrā, kas ir primāri nozīmīgi mums pašiem - šeit. Piemēram, Spēlmaņu nakts žūrijas sastāvā pārsvarā ir tikai latviešu teātra kritiķi. Savukārt gada balvas nominantus arhitektūrā izvērtē arī starptautiska žūrija, un perspektīvā to var izstrādāt attiecībā uz jebkuru mākslas žanru. Ja šādi vērtēts darbs iegūst, piemēram, gada labākās izrādes vai arhitektūras darba titulu, tad, manuprāt, arī šādi Latvijas mēroga sasniegumi būtu pelnījuši valsts apbalvojumu.
Dace Bluķe,
Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētāja
Pat ja tas ir Karalienes Elizabetes pianistu konkurss Briselē, kur par pirmo vietu sacenšas līdzvērtīgi mākslinieki, bieži vien rezultātu izšķir viena žūrijas locekļa subjektīva attieksme, jo mākslā nav tādu mērinstrumentu, lai izmērītu vienu sekundes simtdaļu vai milimetru. Tas, ka jautājums par festivāliem vai konkursiem, kas būtu pielīdzināmi olimpiskajām spēlēm, ir pacelts valdības līmenī, liecina par ļoti bēdīgo situāciju, kā kultūras nozīme tiek uztverta mūsu politiķu vidē. Ir daudz ļoti vērtīgu nacionālu procesu, kuri vispār nav vērtējami starptautiskā kontekstā.
Arī Komponistu savienība šobrīd gatavo savu listi ar mūzikas nozarē ievērojamākajiem konkursiem, festivāliem, ko iesniegt KM. Bieži vien par starptautiskiem panākumiem kultūrā nevar uzskatīt tikai konkursus. Piemēram, ja orķestris Berlīnes filharmoniķi pasūtītu skaņdarbu latviešu komponistam, tas būtu milzīgs panākums. Darīsim, ko mums liek, bet visa Komponistu savienības padome uzskata, ka normāli tas nav. Prēmēt mūziķus gan vajadzētu, jo ar ko gan vijolniece Baiba Skride, kura uzvarēja Karalienes Elizabetes konkursā, ir sliktāka par Jāni Vinteru, kurš labi brauc ar motociklu?
Apkopoja Lana Kazlauskiene un Inese Lūsiņa
FVisi viedokļi lasāmi: www.kulturasdiena.lv.