Jau iepazīstinot ar jauno pedagogu darba samaksas modeli, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) norādīja, ka KM padotībā esošo skolu pedagogiem finansējums jāmeklē KM pašai. Arī pēc vairākām sarunām vienošanās nav panākta. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paliek pie sava. Tā apņēmusies no savas puses atrast 5,9 miljonus eiro savām profesionālajām skolām un 5,6 miljonus profesionālās ievirzes izglītībai, kas ir IZM padotībā. KM tagad jādara tas pats. Ņemot vērā, ka IZM jau nespēj naudu atrast augstākajai izglītībai un zinātnei, mūzikas un mākslas skolām tas ir «vienkārši neiespējami», Dienai atzīmē K. Šadurskis. Ministrija nav gatava daļu savu resursu pārdalīt kultūras jomai.
Nenoliedzami šis jautājums radījis sašutumu arī kultūrizglītības pedagogu vidū, kā arī Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijā. Tomēr arī vakardienas tikšanās ar K. Šadurski un kultūras ministri Daci Melbārdi (VL-TB/LNNK) nav devusi rezultātus. Kā Dienai pastāstīja federācijas priekšsēdētājs Aldis Misēvičs, algu paaugstinājumam atbilstoši jaunajam modelim nepieciešami septiņi miljoni eiro. Šo summu nenodrošinot, būs milzīga nevienlīdzība pedagogu starpā. Alga nepieaugs ne tikai mākslas un mūzikas skolotājiem, bet arī vispārizglītojošo priekšmetu pedagogiem, kuri strādā KM pakļautībā esošajās skolās. Piemēram, Rīgas Doma kora skolas matemātikas skolotājs pēc jaunā modeļa saņems mazāk tikai tāpēc, ka šīs skolas nav IZM pārziņā. Kopumā bešā paliek 147 pašvaldību un privātās profesionālās ievirzes izglītības iestādes un 14 valsts un divas pašvaldību profesionālās vidējās izglītības iestādes, kuras īsteno mākslas, dizaina un mūzikas izglītības programmas.
Arī Kultūras ministrijā Dienai atzīmē, ka no sistēmas tiktu izslēgti 4264 pedagogi, radot ilgtermiņā negatīvas sekas gan attiecībā uz kultūrizglītības kvalitāti, gan pieejamību - tā faktiski samazinātos uz pusi. Tajā pašā laikā šīs skolas kļūst aizvien pieprasītākas bērnu un jauniešu vidū, par spīti demogrāfiskajiem rādītājiem.
Arodbiedrība šobrīd uzskata - labāk visiem vienādi atalgojumu palielināt par mazāku summu nekā daļu vispār ignorēt. Tāpat bažas ir par pašvaldību spējām nodrošināt atalgojumu to dibinātajās mākslas un mūzikas skolās. Šo izglītības iestāžu pedagogi var palikt bez darba, ja pašvaldība secinās, ka šajās skolās jāsamazina programmu skaits vai tās jāslēdz pavisam.
A. Misēvičs arī pārmet, ka KM līdz šim nav iesaistīta sarunās. Viņš gribējis nākt arī uz darba grupas sēdi 6. maijā, bet IZM šādu iespēju nedeva. Vienlaikus būtiski ir saglabāt vienotu izglītības sistēmu, kā tas ir bijis līdz šim, IZM atbildot par visu finanšu modeli, piebilst A. Misēvičs.
Arī K. Šadurskis Diena sacīja, ka tikšanās beigusies bez rezultāta un esot gājis slikti. Abām pusēm neesot izdevies rast kopīgu valodu. Viņš neapšauba kultūras procesa nozīmīgumu Latvijā, bet problēmas ir finansēs. «Ar noteiktas krāsas daudzumu var nokrāsot noteiktas sienas laukumu. Var jau nokrāsot visu sienu, bet nu šā tā,» līdzībās runā ministrs. Arodbiedrība tagad plāno vērsties pēc palīdzības pie valdības vadītāja Māra Kučinska (ZZS) un Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, cerot uz tikšanos klātienē. Ja tās viedokli vērā neņems, arodbiedrība lems par turpmākajām akcijām.
Sapratne nav panākta arī ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, tai uzskatot, ka modeļa piedāvātā versija nav apmierinoša.