Šādu faunai pievilcīgu dārzu raksturo augu daudzveidība - augļu koki un krūmi, ar nektāru bagātas puķes, svarīgi elementi ir dzirdinātavas, barotavas un dzīvās dabas pārstāvjiem piemēroti mitekļi - būri, kā arī ūdenstilpes. Vēl ir jādomā par dabīgu materiālu izmantošanu šādā dārzā, kā arī tam piemērotām apsaimniekošanas metodēm, kuras nekaitē dzīvajai dabai. Šāds dārzs ir ēnaināks, jo tajā ir vairāk koku un krūmu, mazāk zāliena, vairāk dažāda augstuma puķu, norāda Latvijas Lauksaimniecības universitātes ainavu arhitektūras programmas doktorante Maija Jankevica. Arī Latvijā ir cilvēki, kas vēlas, lai viņu dārzu atdzīvinātu dzīvās dabas pārstāvji ar savu dziedāšanu, sīkšanu, dūkšanu un kurkstēšanu. Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātes lektore Antra Bērziņa uzskata, ka viss dabiskais ir tuvs latviešu mentalitātei.
Savvaļas dzīvniekiem draudzīgu daiļdārzu Vecumnieku novadā izveidojuši Inese un Juris Strūbergi. Viņi atzīst, ka redzēt putnus, kukaiņus, ežus un citu dzīvo radību savā dārzā tiem sagādā gandarījumu un prieku. Tas dod estētisku baudījumu, redzēt, ka dzīvniekiem šeit patīk, uzskata Grobiņas privātā botāniskā dārza īpašnieks Ilmārs Graudiņš. Arī ikšķilnieki Velta Kaltiņa un Roalds Dobrovenskis daudz darījuši, lai viņu dārzu kā mājvietu izvēlētos dažādi putni un citi faunas pārstāvji.
Dekoratīvi un ēdami
Faunas piesaistīšanai svarīga ir augu daudzveidība. I. Graudiņš ar humoru saka, ka viņa dārzam ir septiņi stāvi - lieli un mazi koki un krūmi, augstākas un zemākas puķes, kā arī pavisam mazās sīpolpuķītes. Izvēloties augus, kas ir ne tikai dekoratīvi, bet arī uzturā izmantojami, iespējams veiksmīgi piesaistīt putnus, piemēram, var iestādīt plūškoku vai pīlādžus, iesaka A. Bērziņa. Vēlams izvēlēties vietējos, konkrētai vietai piemērotus augus. Strūbergu dārzā putni labprāt mielojas ar parastās bārbeles un irbeņu ogām, kā arī bieži uzturas vilkābeļu un klinteņu dzīvžogā. Savukārt Grobiņā tie iecienījuši I. Graudiņa stādītās aktinīdijas un kizilu. Kukaiņus piesaistīs dažādi nektāraugi, piemēram, mārsils, raudene, lavanda. Strūbergu ģimene savā dārzā, izmantojot speciālu sēklu maisījumu, ir izveidojusi īpašu puķu pļavu, kur zied pulkstenītes, margrietiņas, ķimenes, pelašķi, rudzupuķes un citi augi, kuri pievilina dažādu veidu bites, kuras turpat ierīko arī sev mājvietu, kā arī kamenes, tauriņus un citus kukaiņus. Bet dārza saimnieki šeit ievāc augus tējai un pirtsslotām.
Dīķis ar trim vardēm
Neatņemama dabai draudzīga dārza sastāvdaļa ir dzīvnieku mitekļi - putnu būri, kā arī barotavas un dzirdinātavas, kas vienlaikus var kalpot arī kā dekoratīvs elements. Lauku mājās dārza malā var ierīkot pat meža dzīvniekiem domātu barotavu. Strūbergu daiļdārzā ir seši dažāda veida putnu būri - mazāki mušķērājiem, lielāki strazdiem, četras barotavas un no akmens veidota dzirdinātava. I. Graudiņš savā dārzā izveidojis mājiņas arī kamenēm. Viņš ar vīli paplašinājis puķupoda caurumu, tad izracis zemē bedri, iebēris tajā mazliet kūdras, kā arī pamestu peļu midzenīti, tam uzlicis virsū šo puķupodu un aizracis, tā lai paliktu brīva tikai ieeja. Šogad no septiņām mājām trīs bijušas apdzīvotas. V. Kaltiņas un R. Dobrovenska dārzā izvietota putnu barotava mājiņas veidolā, kur ziemā mielojas zīles, dzeņi, zvirbuļi, sīļi. Ikšķilnieki stāsta, ka putni viņus atzinuši par savējiem, viens no tiem vasarās pat «regulāri atrāda noķerto tārpu, pirms aiznes savai ģimenei». Viņu dārzā ir 1000 litru baseins, kurā starp ūdensaugiem, niedrēm, kalmēm, meldriem baltām, rozā un sarkanām ūdensrozēm dzīvo piecas karūsas un trīs vardes. Novērotais liecina, ka šī ūdenstilpe pievilina arī citus iemītniekus no tuvējās apkārtnes - vāveri, kaimiņu kaķus, ezi un ļoti daudzus putnus. Bet Strūbergu dārzā esošajā ūdenstilpnē reiz ielaidušās pat mežapīles.
Dabai draudzīgā dārzā ķīmisko preparātu lietošana nav ieteicama, savukārt augsnes ielabošanai izmanto pašu gatavotu kompostu, kurā ziemu var pārlaist dažādi dārza iemītnieki.