Lapkritis cauru gadu
Mikijs ģimenē ir vecākais no abiem dzīvniekiem. Ar cienīgu stāju, mazliet apaļīgs (varbūt tā šķiet runča kuplās spalvas dēļ), sava ceļa gājējs. Pie Rēzijas rudulis nonāca pirms septiņiem gadiem. Aktrise saka - sētas kaķis, kaut gan Mikijs piedzima Dailes teātra grima mākslinieces Baibas Bindemanes ģimenē. Baiba apžēlojās par grūsnu ielas kaķeni, un Mikijs ir viens no labdares mājās piedzimušajiem minkāniem. Viņš zina, ka ģimenē ir pilnīgi neaizvietojams. Runcis veselus sešus gadus uzskatīja sevi par karali. Rēzija smej: «Kaķis savus saimniekus uzskata par apakšīrniekiem. Mēs viņu iesaucām par Lapkriti, jo, kad Mikijs iziet dārzā, viņš kuplajā kažokā salasa lapas, dažādas zālītes, putnu spalvas un dodas mājās, kur aiz viņa kā aiz Ansīša un Grietiņas paliek veiktā maršruta liecinieki.»
Varbūt Mikijs savu dzīvi būtu nodzīvojis lepnā vientulībā, ja vien Rēzija, YouTube un Facebook saskatījusies amizantus klipus par dzīvnieku draudzību, neizlemtu, ka vēlas Mikijam uzdāvināt draudziņu.
Un tad atnāca Umka
Lai nu kā, bet visas mūsu darbības tiek izlemtas Augšā. Rēzija saka: «Gribēju kaķenīti, bet Baibas mājā tieši Mikijs visādi izrādījās - ka prot uz kastīti iet, ka skaisti spēlējas, un izvēle krita par labu viņam. Šajā reizē biju iecerējusi paņemt baltu punduršpica meitenīti, bet internetā mani uzrunāja Umka.»
Jauno ģimenes locekli nosauca kā multfilmas varoni leduslācīti - par Umku. Nupat, 7. jūlijā, špiciņam nosvinēta gada jubileja, bet sākums gan nebija daudzsološs. Rēzijai un Aināram nācās pārliecināties, ka ne visi dzīvnieki krīt viens otra apkampienos: «Umka bija maziņš, drosmīgs un dauzonīgs. Mikijs savukārt nesaprata, kāpēc tas viesis tik ilgi neiet mājās, bet nākamajā dienā bija pilnīgā nesaprašanā - tas pūkainais radījums vēl joprojām nav aizgājis? Nekādi īpašie draugi viņi nav joprojām, kaut gan, ja nepievēršam viņiem uzmanību vai es, māte barotāja, neesmu mājās, viņi saprotas ļoti labi. Tikko kāds no mums parādās, draudzība vējā. Ir pat tā - kad es ar Aināru samīļojos, Umka ir pa vidu - es ar, es ar, mīļojiet mani!»
Umka ir sargs. Viņam nepatīk sveši vīrieši, bet sievietes gan. Savu teritoriju viņš sargā pamatīgi. Rēzija atceras: «Reiz Ainārs strādāja kabinetā, un es pēkšņi dzirdu ārā milzīgu kņadu, agresīvi histērisku un dvēseliski sāpīgu spiedzienu. Te jāpiebilst - kamēr Umkas te nebija, mums laiku pa laikam pāri žogam ielēca sveši kaķi, un Mikijs no viņiem mazliet baidījās. Tagad arī - izskrienu un redzu - Mikijs sēž uz terases, bet Umka ķer aiz astes svešu kaķi. Labi, ka nenoķēra, tomēr atgriezās ar spalvu kumšķi mutē un uzvaroši paskatījās uz Mikiju. Es to iztulkoju cilvēku valodā - tie ieklīdeņi te vairs nedzīvosies, tagad tavs draugs esmu es!»
Puika Umkinators
Mikijs ir mājās sēdētājs, bet Umkam ļoti patīk braukt ar mašīnu. Viņš esot dzimis šoferis - mašīnā uzreiz sēžas klēpī, viena roka (ķepa) uz stūres, otra uz paliktņa. Rēzijai un Aināram šķiet, ka Umka gluži kā autobraucēji vēro ceļu, garām ritošās ainavas, cilvēkus un dzīvniekus. Ja viņš tiekot atstāts mājās, tad caur logu raidot žēlīgu skatienu - ai, ai, jūs mani aizmirsāt!
Rēzija rēķinājusies ar to, ka iespēju robežās Umku visur ņems līdzi, tāpēc viņš ir čipēts, vakcinēts, viņam ir Eiropas pase, arī izmērs suņukam tāds, ka viņu drīkst ņemt līdzi lidmašīnas salonā: «Kopā lidojuši gan vēl neesam. Iedomājos, ka Umkam būtu grūti izciest spiediena maiņas. Taču mājās palicējiem ir gana pieskatītāju - Aināra tēvs sauc suni par Puiku Umkinatoru, laba aukle ir mana māsa Dana.»
Viens pamatīgs pluss Umkam ir viņa neatvairāmais šarms. «Popularitāte aktierim ir slogs, cilvēkos vienmēr jādomā par savu izskatu, bet, ja esmu kopā ar Umku, mani neviens neredz, visi jūsmo par sunīti!» Aināts atceras: «Nesen bijām ar Umku Bruknā labdarības koncertā Uzcel savu baznīcu!. Kāds garāmejošs puisītis, ieraugot Umku, sauca - re, kur cukurvate!»
Suns vai kaķis - kas sirdij tuvāks? Protams, šie abi mīļi, bet Rēzija skaidro: «Esmu Suņa gadā dzimusi un sirdī īsts suņu cilvēks. Man arī suņa daba - esmu uzticīga, padevīga, visu mīļo kopā vācēja un sargātāja, tāpēc laikam man patīk suņi. Kaķi man joprojām ir mīkla, kaut gan, pēc ilgākas prombūtnes mājās atgriežoties, Mikijs tāpat kā Umka man sāka sekot katru rītu trīs apļus pa dārzu. Taču es saprotu, ka dzīvnieciņam - kur roka, kas baro, tur arī sirds.»
Aktrises un diriģenta mājdzīvnieki nav muzikāli apdāvināti, ja vien par mūziku neuzskata Mikija izdotās skaņas ap trijiem vai četriem no rīta un Umkas prasīšanos ārā pašā agrumiņā: «Ko darīt, ja negrib, lai apčurā Steinway klavieres, jāceļas vien augšā.»
Dailes teātra sezonas noslēgumā Umka kopā ar Rēziju piedalījās uzvedumā Spanovska koncerts 2. Biju aculieciniece tam, kā Umka bez pavadiņas rāmi iznāca uz skatuves un piecpadsmit minūtes nenovērsa acis no savas saimnieces. Kas zina, varbūt rudenī teātra direktors Umku iekļaus štatu sarakstā?