Tieši šādu gadījumu dēļ satraucoša ir informācija, ko pirms kāda laika sociālajos tīklos aktualizēja Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs, - pēc pieņemtā Būvniecības likuma un ar to saistītajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem koku ciršana jāatļauj jau būvniecības ieceres sākumā pirms projekta izstrādāšanas. Lūgts skaidrot, kā tas iespējams, I. Vircavs Dienai norādīja, ka joprojām spēkā esošie MK noteikumi par koku ciršanu ārpus meža nosaka, ka gadījumos, kad koku ciršana nepieciešama būvniecības īstenošanai un būvprojektā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, būvatļauja uzskatāma arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju. Pēc iepriekšējā regulējuma būvatļauju varēja saņemt tikai tad, kad bija izstrādāts tehniskais projekts, turpretim pēc jaunā regulējuma būvatļauju izsniedz jau pirms projektēšanas sākuma. Tas nozīmē, ka kokus var izcirst, pirms vēl sākts projektēt, kas šajā vietā atradīsies. «Sabiedrībai tas nav izskaidrots. Cilvēki vai nu nespēs pareizi iztulkot šīs normas, vai centīsies izskaidrot sev par labu,» brīdina I. Vircavs, pieļaujot, ka dažs zemes īpašnieks beigās ēku nemaz neuzprojektēs, bet kokus gan nocirtīs. Jaunā kārtība rada arī riskus, ka īpašnieks var pasūtīt projektu un tikai pēc tam atklāsies, ka teritorijā ir aizsargājami koki, kurus nedrīkst cirst.
Zemkopības ministrijā (ZM), kas ir atbildīga par MK noteikumu izstrādi, nesteidzas solīt, ka kaut ko šai ziņā mainīs, jo koku ciršana būvniecības gadījumā nevar būt atrauta no būvniecības procesa, skaidro ZM Meža resursu un medību nodaļas pārstāve Lelda Pamovska. ZM ir saņēmusi Rīgas būvvaldes vēstuli un to vēl analizēs, taču pašlaik izskatās, ka lielas problēmas ZM pastāvošajā regulējumā nesaskata. «Būvatļauja nav beznosacījumu dokuments. Nevar nocirst kokus un nebūvēt, un nevar arī būt situācija, ka atļauj būvēt, bet kokus cirst neļauj. Lai saņemtu būvatļauju, būvprojektam minimālā apjomā ir jābūt, un topogrāfiskajā plānā var redzēt, vai konkrētajā zemesgabalā koki būs jācērt,» skaidro L. Pamovska.
Atsevišķa diskusiju tēma ir nokaltušie koki. No vienas puses, absurda ir situācija, kad par nokaltuša koka nociršanu sabiedriskās vietās jārīko publiskā apspriešana. L. Pamovska atzīst, ka tas ir normatīvajos aktos ieviesies pārspīlējums, ko noteikti var labot. No otras puses - pašlaik nav iespējams efektīvi ietekmēt tos zemes īpašniekus, kuri ļaunprātīgi kokus nokaltē, lai panāktu atļauju tos nocirst. Tieši par to aizdomas ir jau minētajā zemesgabalā Valdemāra ielā, par kuru Diena rakstīja jau 2012. gadā. Rīgas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka pastāstīja, ka Mežzinātnes institūta Silava darbinieki veiks ekspertīzi un sniegs atzinumu par koku nokalšanas iemesliem. Varētu prasīt no īpašniekiem iestādīt vietā citus kokus, ja tiek pierādīta ļaunprātīga koku nokaltēšana. Šādu iespējamo risinājumu sarunā ar Dienu atzinīgi vērtēja arī Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (Vienotība). Viņš savulaik aktīvi iesaistījās Valdemāra ielas koku aizstāvības akcijā, kurā tika savākti daudzu iedzīvotāju paraksti. Pašlaik spēkā esošās normas par koku ļaunprātīgu nokaltēšanu ļauj piemērot tikai administratīvo sodu, kas nepārsniedz 200 eiro, norādīja I. Vircavs.
Vēl viena problēma, kas arī būtu jārisina, ir summa, kas jāmaksā kā sods par patvaļīgi nocirstu koku. Pilsētās nav lielas atšķirības starp maksu par legāli un nelegāli nocirstu koku.