Pretstatā Latvijai mūsu kaimiņvalstīm veicas salīdzinoši mazāk. Igaunijas un Lietuvas ekonomikas ir atvērtākas, tāpēc ātrāk un stiprāk izjuta ārējā tirgus pieprasījuma samazinājuma radītās pārmaiņas. Latvijas eksportētās produkcijas īpatsvars uz eirozonas valstīm nepārsniedz 10% no ekonomikas apjoma, tai pašā laikā Lietuvai un Igaunijai eksports uz eirozonu veido ap 15-20% no iekšzemes kopprodukta. Turklāt kopš gada sākuma Latvijā būtiski pieaudzis mājsaimniecību pieprasījums, kas patlaban arī nodrošina lauvas tiesu no valsts ekonomikas izaugsmes.
Gauso eksporta izaugsmi uz mūsu galvenajām tirdzniecības partnervalstīm eirozonā un Baltijas valstīs līdz šim spēja kompensēt pieprasījuma pieaugums pēc Latvijā saražotās produkcijas Krievijā, Polijā un Dānijā, kā arī preču eksports uz atsevišķiem mazāk apgūtiem eksporta tirgiem, tostarp Turciju, Alžīriju un citiem. Arī apstrādes rūpniecības jauno pasūtījumu dinamika, sevišķi eksporta tirgos, pagaidām nesignalizē, ka nelabvēlīgais ārējais fons būtu nozīmīgi ietekmējis apstrādes rūpniecības pasūtījumu līmeņus. Šī gada astoņos mēnešos jauno pasūtījumu apjoms palielinājies vairāk nekā par 35%, kamēr Lietuvā un Igaunijā pieaugums bijis tikai 3-5% gada griezumā.
Tajā pašā laikā atsevišķas Latvijas ražošanas nozares vairāk nekā pārējās paguvušas izjust ekonomikas atslābumu Eiropā. Kokapstrādes rūpniecība, kas bija iepriekšējo gadu izaugsmes līdere, kopš pērnā gada vidus sāka zaudēt savas pozīcijas. Būvniecības sektora cikliskais panīkums Latvijas svarīgākajos koksnes noieta tirgos Vācijā, Zviedrijā un Lielbritānijā atbalsojas lēnākā eksporta apjoma palielināšanā, ko pastiprināja arī samērā augstā sektora pašreizējo jaudu noslodze. Pozitīvas tendences iezīmējas pārtikas un lauksaimniecības preču eksporta dinamikā, apjomiem pieaugot par nepilniem 30% šī gada astoņos mēnešos un tādējādi nodrošinot vairāk nekā trešdaļu no kopējās eksporta gada izaugsmes. Spēcīgu izaugsmi demonstrēja arī elektroniskās un elektriskās iekārtas ražojošie uzņēmumi, šīs produkcijas eksports šī gada astoņos mēnešos palielinājies vairāk nekā par 20%.
Tomēr, neskatoties uz nesenajiem uzlabojumiem eirozonas finanšu stāvoklī, saskaņā ar nesen publicētajām Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm eirozonas ekonomika arī nākamgad balansēs uz recesijas robežas, un iekšzemes kopprodukta izaugsme tikko spēs izkļūt no negatīvās teritorijas. Lēnāka var būt arī citu pasaules lielāko ekonomiku - Ķīnas un ASV -, kā arī Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu attīstība. Par spīti vairākiem fundamentāliem apsvērumiem, ilgstoši saglabāt status quo Latvijas ekonomikai bez atbilstoša ārējā pieprasījuma atbalsta būs samērā grūti. Tas arī liek ar lielāku piesardzību zīmēt nākamā gada aprises.
*Citadele Asset Management ekonomiste