Dot ierosmi skatīties viņu veidotos darbus, - par vienu no mērķiem saka ekspozīcijas māksliniece Dace Džeriņa, kura pati fano par Dillī Dallī piedzīvojumiem, kas joprojām izskatās moderni. Viņa piebilst un min kādu faktu: Holivudas animācijas filmas Rango (2011) galvenais varonis ar aktiera Džonija Depa balsi šķērso lielceļu gluži tāpat kā Anša Bērziņa Bruņurupuču tēli pirms ceturtdaļgadsimta.
Kuratore Zane Balčus stāsta, ka Roze Stiebra un Ansis Bērziņš pēc studijas Dauka beigām 2011. gadā Rīgas Kino muzeja rīcībā ir nodevuši ļoti daudz materiālu, kuri kļuvuši par izstādes pamatu un ļauj ikvienam ielūkoties animācijas filmu tapšanas aizkulisēs. «Zobi kā rīsu gali,» vēsta piezīme pie leģendārā kaķa no seriāla Fantadroms, kura mākslinieks ir Aivars Rušmanis. Apčī! - vai atceraties, kā viņš katras epizodes sākumā no sirds nošķaudījās un uzplauka smaidā?
Režisori savu filmu vizuālā tēla veidošanā ir sadarbojušies ar 40 dažādiem māksliniekiem, no kuriem ekpozīcijā ir akcentēti seši - Dzintra Aulmane, Maija Brence, Laima Eglīte, Helēna Heinrihsone, Juris Petraškevičs un Aivars Rušmanis, kuri nelielās videointervijās stāsta par savu pieredzi un atklāj animācijas kino darba nianses. «Izpētīt kustību, [..] kā iet priecīgs cilvēks, kā bēdīgs, kā līst ūdens, [..] kā tek medus dažādā ātrumā,» par animatora profesiju teic Maija Brence.
Pie loga ar ziliem aizkariem ir novietots apaļš galdiņš ar traukiem, uz kā attēloti Rozes Stiebras un Anša Bērziņa filmu varoņi. Līdzīgu skatu savulaik ieraudzīja darba Māsa un brālis (2008) galvenie tēli, kad savās gultās atvēra acis pēc aizraujošiem ceļojumiem sapņos. «Celies augšā, citādi paliksim bez brokastīm!» No šīs vietas paveras lielisks skats uz mākslinieces Dzintras Aulmanes akvareli ar Zaķīšu pirtiņu (1979) pie pretējās sienas.
Šajā zīmējumā ir redzama zaķīšu māmiņa, kura maigi tur rokās mazuli un ieaijā viņu saldā miegā zem zvaigžnotām debesīm. «Man pašai dēls tolaik bija divus gadus vecs, tāpēc šajā tēlā bija viegli ielikt to [..] mīlestību, kas ir katrā sievietē, kad viņa kļūst māte,» bilst māksliniece, kura kopā ar Rozi Stiebru un Ansi Bērziņu izveidojusi 17 filmas. To skaitā ir tādi darbi kā Zelta sietiņš (1975), Skudriņa Tipa (1976), Sprīdītis (1982), Sēd uz sliekšņa pasaciņa (1978) un citi.
«Filmā Spēlēju, dancoju mēs kopīgi meklējām tēlus - piemēram, Tots ir Imants Ziedonis kopā ar Džordžu Klūniju,» atzīst māksliniece Helēna Heinrihsone, kura darbā ar Rozi Stiebru daudz ieguvusi kā gleznotāja. 2007. gadā pirmizrādi piedzīvojušās filmas pamatā ir grupas Iļģi mūzika no Raiņa lugas uzveduma. Tieši šis darbs kalpo par uzskates līdzekli tam, cik daudz pacietības ir nepieciešams, lai izveidotu animāciju - lai radītu 26 sekundes, ir vajadzīgi vairāk nekā 300 zīmējumu.
Savukārt uz Rīgas Kino muzeja grīdas ir spēle, uz ko noraugās dzejnieks Ojārs Vācietis no Kabatas (1983). «Ojāru Vācieti es zīmēju no televizora, nebiju tik drosmīga, lai ietu pie viņa lūgt, lai viņš man pozē,» atceras māksliniece Laima Eglīte, kuras varoņa ķešā ielikti spēles noteikumi ar 16 jautājumiem. Ko dara animācijas filmas režisors?