Apgrieztā PVN būtība - nodokli par piegādātajām precēm, kas tiek izmantotas gala produkta ražošanai, maksā nevis piegādātājs, bet preces saņēmējs. Tas nozīmē, ka graudu pārstrādātāji, piemēram Rīgas dzirnavnieks, zemniekiem, kas graudus piegādā, par tiem samaksā tikai pamatcenu bez PVN. Šo nodokli samaksā graudu pārstrādātājs, turklāt izmantojot bezskaidras naudas norēķinu. Graudu pārstrādātājs, kurš reģistrējies kā PVN maksātājs, PVN par starpproduktiem, kas izmantoti gala produkta ražošanai, saņem no valsts. Apgrieztā PVN gadījumā graudu pārstrādātājs fiziski nepārskaita PVN valstij, kas to pēc tam atmaksā, bet uzreiz šo naudas summu kā atmaksātu uzskaita savā bilancē. Ieviešot šādu mehānismu, tiek izslēgts risks par negodprātīgiem piegādātājiem, kuri PVN gan saņēmuši, taču valstij to nepārskaita. Tāpat šāda PVN maksāšanas kārtība izslēdz fiktīvus (de facto nenotikušus) darījumus, par kuriem pēc tam tiek prasīta nodokļa atmaksa no valsts. Likuma grozījumu izstrādātāja Finanšu ministrija savā anotācija norāda, ka balstījusies uz auditorfirmas Pricewaterhouse Coopers izstrādāto pētījumu par apgrieztā PVN ieviešanas iespējām graudu nozarē.
Fiktīvi uzņēmumi
Pricewaterhouse Coopers eksperti norādījuši, ka viens no galvenajiem iemesliem, lai ieviestu apgriezto PVN maksāšanas mehānismu, ir labības tirgum raksturīgie pārrobežu darījumi ar starpnieku iesaistīšanos, kas noved pie tā, ka bieži vien labticīgam graudu pircējam (pārstrādātājam) tiek liegtas tiesības atskaitīt priekšnodokli saistībā ar «pazudušiem» piegādātājiem agrākos sadarbības ķēdes posmos vai to nespēju pierādīt preces izcelsmi. Rezultātā nodokļa maksātājiem tiek uzlikts liels administratīvais slogs - atbildība par visu darījumu ķēdi. Pētījumā arī minēts, ka saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem 30 graudu piegādes uzņēmumiem definētas fiktīva uzņēmuma pazīmes. Vēl viena labības tirgum raksturīga iezīme - graudi ir specifiska, berama prece, līdz ar to ir grūtības pierādīt, kurus graudus kurš piegādātājs ir piegādājis.
Pētījumā minēts, ka ieguvumi no apgrieztā PVN maksāšanas mehānisma būtu fiskālās disciplīnas uzlabošanās un nodokļa iekasējamības paaugstināšanās, kā arī graudu pārstrādātājiem uzlabotos naudas plūsma. Tāpat samazinātos negodīga konkurence, ko rada fiktīvie starpnieki, un samazinātos fiktīvais eksports un imports. Visiem pētījumā minētajiem argumentiem piekrīt arī Dienas aptaujātie graudu pārstrādātāji un arī lielākais graudaugu audzētāju kooperatīvs Latraps, kurš apvieno 894 zemniekus, kuru saimniecības apjoms ir no 10 līdz 6000 hektāriem.
Pašreizējās standarta PVN maksāšanas kārtības ēnas puses uz savas ādas nesen izbaudīja uzņēmums Dobeles dzirnavnieks, kuram VID aprēķināja uzrēķinu par nenomaksātu PVN. Toreiz uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils uzsvēra, ka Dobeles dzirnavnieks visas savas saistības ar valsti ir nokārtojis un vaina slēpjas piegādātājos, kas PVN nav samaksājuši. K. Amsils arī norādīja, ka uzņēmumam nav nekādu iespēju pārbaudīt, kā nodokļus maksā citi uzņēmumi, līdz ar to viņš kategoriski atteicās uzņemties atbildību par piegādātāju darbībām. Lai gan saskaņā ar VID sniegto informāciju uz šā gada 2. jūniju uzņēmumam Dobeles dzirnavnieks nav aktuālu nodokļu parādu, tomēr, kā 3. jūnijā īsziņā Dienai norāda K. Amsils, uzņēmums iesniedzis tiesā pieteikumu par VID lēmuma, kas saistīts ar pārmetumiem par nenomaksātu PVN, atcelšanu.
Tikai divus gadus
Saskaņā ar Eiropas Komisijas direktīvu apgrieztu PVN noteiktā nozarē var ieviest tikai uz terminētu periodu. Graudu nozarē šāda PVN maksāšanas kārtība var darboties līdz 2018. gada 31. decembrim. Taču pēc šā perioda beigām dalībvalstij ir tiesības lūgt pagarinājumu. Apgrieztā PVN maksāšanas kārtība attieksies uz šādiem graudaugiem un tehniskajām kultūrām: kvieši, rudzi, mieži, auzas, kukurūza, griķi, tritikāle, sojas pupas, linsēklas, rapši, kā arī šo preču maisījumi un sēklas. Uzņēmuma Baltic Agro valdes loceklis Ainars Upmanis gan bilst, lai sakārtotu graudu nozari, apgrieztajam PVN būtu jādarbojas vismaz desmit gadu. «Šāda mehānisma ieviešana noteikti palīdzēs samazināt krāpniecības riskus. Mēs jau redzam, ka ik gadu sezonas laikā parādās neskaitāmi jaundibināti graudu piegādes uzņēmumi, kas pazūd līdz ar sezonas beigām. Apgrieztais PVN tam varētu pielikt punktu,» klāsta A. Upmanis. Viņam piekrīt arī uzņēmuma Rīgas dzirnavnieks valdes loceklis Žilvins Pakeltis, kurš pauž pārliecību, ka reversais PVN visus darījumus padarīs daudz caurspīdīgākus un krāpniecībai vienkārši nebūs vietas. Ž. Pakeltis atzīst, ka arī Rīgas dzirnavnieks savulaik saņēmis no VID uzrēķinu par it kā nenomaksātu PVN, taču uzņēmumam izdevies pierādīt, ka tas nav vainīgs un nav iesaistīts krāpniecībā. Graudkopības kooperatīva Latraps valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža arī bilst, ka divu gadu termiņš var būt par īsu, lai pilnībā sakārtotu nozari, «taču svarīgākais ir pārraut fiktīvās darījumu ķēdes».
Graudkopības kooperatīva VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons gan bažījas, ka reversais PVN īstermiņā varētu radīt naudas plūsmas īslaicīgas grūtības mazajiem zemniekiem, kuri par piegādātajiem graudiem saņems tikai to pamatcenu bez PVN. Likumprojekts vēl jāapstiprina Saeimā, taču finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola izteikusi cerību, ka jaunā PVN maksāšanas kārtība varētu stāties spēkā jau šā gada 1. jūlijā, kas ir ražas sezonas sākums. Uz to cer arī graudu nozares pārstāvji, jo, kā uzsver E. Ruža, tad nozarei būs divas pilnas ražas sezonas, kurās varēs izmantot apgrieztā PVN maksāšanas kārtību.