Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Cer iegūt naudu gan dzelzceļam, gan zinātnei

Šā gada vasarā varētu tikt apstiprināti nosacījumi, pēc kuriem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, tiks sniegts atbalsts investīciju veicināšanai Eiropas stratēģisko investīciju plāna jeb tā sauktā Junkera (Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers - red.) plāna ietvaros, kas darbosies no 2015.

līdz 2017. gadam. Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) paudis, ka investīciju plānam jāsāk darboties līdz 2015. gada vidum - laikā, kamēr Latvija ir prezidējošā valsts ES Padomē. Latvija pieteikusi 58 projektus vairāk nekā desmit miljardu eiro apmērā. Cik projektu apstiprinās EK, prognozēt nav iespējams.

Izsniegs kredītu garantijas

Plāns radās tāpēc, ka ES kopumā vērojama pārāk lēna atkopšanās pēc ekonomiskās krīzes un pārāk gausa izaugsme. Tas skaidrojams ar to, ka uzņēmumiem un publiskajam sektoram trūkst naudas investīcijām, jo komercbankas ir ļoti piesardzīgas kredītu izsniegšanā, īpaši attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izaugsmi un riskantākiem, ar inovācijām saistītiem projektiem. Tādēļ EK investīciju veicināšanai ES ekonomikā atvēlējusi 21 miljardu eiro, kas varētu radīt papildu efektu vismaz 315 miljardu eiro apmērā.

Atšķirībā no ES struktūrfondu finansējuma, kur dalībvalstīm tiek piešķirta reāla nauda, Junkera plāns paredz izsniegt kredītu garantijas. Tas nozīmē, ka dalībvalstu atbildīgās institūcijas EK apstiprināto projektu īstenošanai aizņemsies naudu no privātā sektora, piemēram, no komercbankām, un to garantēs konkrētajam projektam piešķirtās kredīta garantijas. Bankas izsniegs aizdevumu projektiem, kuri ir nozīmīgi ekonomiskajai izaugsmei, taču pietiekami riskanti, lai bankas bez šādām kredīta garantijām tos nefinansētu. Turklāt kredīta garantijas nozīmē, ka bankas aizdevumu izsniegs ar zemākiem procentiem.

Jākonkurē ES mērogā

EK pārstāvniecības Latvijā ekonomists Mārtiņš Zemītis stāsta, ka pašlaik norit darbs, lai izstrādātu kritērijus, pēc kādiem tiks atbalstīti dalībvalstu pieteiktie projekti un cik lielas garantijas tiem atvēlēt. «EK priekšlikums paredz, ka paredzētais 21 miljards eiro netiks kādu kvotu veidā sadalīts starp dalībvalstīm, bet to pieteiktie projekti savā starpā sacentīsies. Atbalstu saņems labākie no tiem,» uzsver M. Zemītis. Tas nozīmē, ka no kādas dalībvalsts var tikt atbalstīti 100 projektu, no citas - desmit. Viss atkarīgs no projektu kvalitātes, un netiek ņemts vērā nedz valsts lielums, nedz iedzīvotāju skaits, nedz ekonomiskie rādītāji. M. Zemītis atzina, ka viņam ir bažas, cik labā kvalitātē sagatavoti 58 Latvijas pieteiktie projekti, kuriem jākonkurē ar 27 ES dalībvalstu projektiem.

Latvija projektus pieteikusi četrās sadaļās: zināšanas un digitālā ekonomika, transports, sociālā infrastruktūra un vide. Pieteiktie projekti ir gana dažādi - gan riska kapitāla investīcijas inovatīvos MVU, gan aizdevumi MVU izaugsmei, gan biofarmācijas klastera izveide, kā arī platjoslas interneta pieejamības attīstība un medicīnas centra izveide agrīnai vēža diagnostikai un inovatīvai onkoloģisko pacientu ārstēšanai. Projektu summas svārstās no diviem līdz 400 miljoniem eiro.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) stāsta, ka apjomīgākie Latvijas iesniegtie projekti enerģētikas jomā ir Inčukalna gāzes krātuves modernizēšana, elektrotīkla savienojums ar Igauniju un elektroenerģijas tīkla Kurzemes loki attīstīšana. Transporta jomā būtiskākie ir Rail Baltica projekts, Rīgas un Rīgas brīvostas savienošana ar TEN-T tīklu un Latvijas dzelzceļa ritošā sastāva modernizēšana. Zinātnes un digitālās ekonomikas jomā nozīmīga ir Eiropas mēroga pētniecības platformas izveide Salaspilī, interneta infrastruktūras attīstīšana lauku reģionos, investīciju un kapitāla fonda izveide inovatīviem uzņēmumiem un inovāciju un augsto tehnoloģiju izpētes centra izveidošana. Vides nozarē svarīgi ir projekti notekūdeņu pārstrādes uzlabošanai un mazo ūdens attīrīšanas staciju modernizēšanai. Sociālās infrastruktūras projekti paredz jauna cietuma būvniecību, tieslietu infrastruktūras attīstīšanu un Latvijas Universitātes infrastruktūras attīstīšanu.

Taujāts, cik kvalitatīvi projekti ir sagatavoti, A. Ašeradens skaidro, ka FM nav veikusi specifisku iesniegto Latvijas projektu izvērtējumu, to darīs Eiropas Investīciju banka. Taču viens no pamatkritērijiem projektu vērtēšanā «būs to ekonomiskā dzīvotspēja, kā arī pienesums un pievienotā vērtība Eiropai kopumā». Tā kā Junkera plāns paredz, ka ieguldīto investīciju multiplikators jeb tas, cik daudz papildu investīciju vēl var piesaistīt, ir samērā augsts - 15, tiks vērtēta arī projekta ietekme uz citām nozarēm un tautsaimniecību kopumā.

Uzņēmēji bažīgi

M. Zemītis prognozē, ka vislielākās izredzes saņemt finansējumu ir projektiem, kas vērsti uz atbalstu MVU un inovācijām. Kā Dienai norādīja Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komisijas prezidents Anrī Maloss, prioritārie ieguldījumu virzieni, viņaprāt, ir MVU, kas ir ES ekonomikas mugurkauls.

Uzņēmēju organizācijas gan pauž bažas, vai Latvijas projekti spēs izturēt konkurenci ar lielo valstu pieteiktajiem projektiem un piesaistīt kredītu garantijas. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone stāsta, ka viņu viedoklis bijis, ka «līdztekus izcilības principam, vērtējot projektus, vērā būtu jāņem arī reģionālais princips. Diemžēl šis mūsu priekšlikums atbalstu neguva, tāpēc ir bažas, kā mums veiksies konkurencē ar lielajām valstīm».

Līdzīgu viedokli pauž arī MVU asociācijas valdes priekšsēdētāja Patrīcija Kraukle: «Lielākas bažas ir, ka Latvija nevis iegūs, bet gan zaudēs. Tiks apstiprināti labākie projekti, un diemžēl iepriekšējā plānošanas periodā spējā piesaistīt ES līdzekļus attiecībā uz inovācijām un pētniecību Latvija absolūtos skaitļos palika viena no pēdējām, bet ekoinovācijas jomā vispār netika realizēts neviens projekts. Arī jaunajā ES programmā Horizonts 2020, kas ir MVU atbalsta instruments, no vairāk nekā 300 uz otro kārtu apstiprinātajiem projektiem tikai viens ir no Latvijas. Ja Latvijas kaimiņvalstis spēs mobilizēties labāk nekā līdz šim, atšķirība starp kaimiņvalstīm varētu augt Latvijai nelabvēlīgā virzienā.»

Optimistisks par iespējām saņemt atbalstu ir Baltijas Pētniecības, tehnoloģiju un inovāciju institūts (BIRTI), kas ir atbildīgā ieviesējinstitūcija projektam, kurš paredz izveidot pētniecības, izglītības un inovāciju infrastruktūru viedajām tehnoloģijām inženierzinātnēs. BIRTI valdes priekšsēdētāja Gunta Rača un Tehnoloģiju attīstības un inovāciju infrastruktūras centra NanoTechEnergy projekta vadītājs Toms Beinerts uzsver, ka šajā jomā esam līderi Eiropā. «Latvijas Universitātes zinātnieku grupa Salaspilī izstrādājusi tehnoloģiju un prototipus šķidrā metāla sūkņiem, kurus varēs izmantot jaunākās paaudzes kodolreaktoru dzesēšanas sistēmu darbības nodrošināšanai. Izgatavotos prototipus jau nopirkušas ASV, Kanādas, Vācijas, Francijas, Indijas un Ķīnas zinātnieku grupas,» lepojas BIRTI pārstāvji. Multifunkcionālā centra izveidei Salaspilī Latvijas prasītā summa ir 55 miljoni eiro.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Lielākie Latvijas projekti

Latvija iesniegusi 58 projektus, daļai no tiem kredīta garantijas nav vienīgais finansējuma avots.
Baltijas ekodegvielas projekts Ventspilī: 420 miljonu eiro
Energoefektivitātes projekti: 400 miljonu eiro
Jaunas dzelzceļa līnijas kā Rail Baltica koridora daļas izbūve: līdz 300 miljoniem eiro
LNG termināļa izbūve: 120 miljonu eiro
Biofarmācijas alianses klastera izveide: 97,3 miljoni eiro
Kuģošanas kanāla izbūve Rīgas brīvostā: 90 miljonu eiro
Inčukalna gāzes krātuves modernizācija un paplašināšana: 72,45 miljoni eiro
Medicīnas centra izveide agrīnam vēža skrīningam un inovatīvai pacientu ārstēšanai: 29 miljoni eiro
Piecu jaunu cietumu būvniecība: 38,4 miljoni eiro
Radošo industriju P&A klastera izveide: 37 miljoni eiro
Aizdevumi MVU izaugsmei: 20 miljonu eiro
Finanšu instrumenti inovācijām: 10 miljonu eiro
Avots: EK

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Saeima iesaldē atalgojumu valdēs un padomēs

Lai uz diviem gadiem iesaldētu atalgojumu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs, Saeima vakar galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Publiskas pers...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?