Dati vēsta, ka Latvijā 39% iedzīvotāji ar sportu nenodarbojas vispār, turklāt Eiropā vidējais rādītājs ir vēl par trim procentiem lielāks. Salīdzinājumā ar trīs gadus iepriekš veiktu aptauju «nesportotāju» skaits pieaudzis par pieciem procentiem. Tajā pašā laikā vairāk nekā divas trešdaļas (71%) aptaujāto piekrituši, ka fizisko aktivitāšu ziņā varētu darīt vairāk. Zīmīgi, ka pēdējo gadu laikā strauji krities to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri regulāri vismaz piecas reizes dienā nodarbojas ar rekreatīvajām jeb brīvā laika aktivitātēm - riteņbraukšanu, dejošanu, pastaigām. 2010. gadā veiktajā aptaujā Latvija šajā rādītājā bija starp vadošajām valstīm Eiropā ar 44%, bet trīs gadus vēlāk šis rādītājs nokritis līdz 24%. Lielā mērā tas kalpojis par pamatu Eiropas Sporta nedēļas iniciatīvai, lai parādītu iedzīvotājiem, ka aktīvs dzīvesveids ir pieejams visiem visās vecuma grupās. Projekts tika aizsākts pagājušajā gadā un ar vēl lielāku vērienu tiek turpināts šogad.
Pētījumi rāda, ka aptuveni divas trešdaļas Eiropas iedzīvotāju, kuri ir vecāki par 15 gadiem, ikdienā nesasniedz rekomendēto fiziskās aktivitātes līmeni. Mazkustība ikdienā tiek saistīta ar aptuveni 600 000 nāves gadījumu Eiropā ik gadu. «Ir lielas bažas par veselības riskiem, kas saistīti ar mūsdienu sēdošo laikmetu,» ziņo viens no Kembridžas pētījumu autoriem - profesors Ulfs Ekelunds. «Mūsu ziņa ir vairāk pozitīva: šos riskus iespējams samazināt, pat izslēgt, veicot kaut nelielus vingrojumus pusdienu pārtraukumā, veicot rīta skrējienu vai arī uz darbu dodoties ar velosipēdu.»