Iepazīt Grečaņinovu
Valsts akadēmiskais koris Latvija un tā mākslinieciskais vadītājs diriģents Māris Sirmais garīgās mūzikas festivālos ik gadu pulcē interesantus, dziļus mūziķus, mērķtiecīgi paplašinot sakrālās skaņumākslas telpu ar jaunu vai jaunatklājamu mūziku. Tieši tāpēc festivālu Rīgas Sv. Pētera baznīcā 18. augustā atklās krievu sakrālās mūzikas lielmeistara Aleksandra Grečaņinova (1864-1956) apjomīgais lielopuss Ciešanu nedēļa. Šajā vakarā kora Latvija priekšā pirmoreiz stāsies viens no Krievijas labākajiem kordiriģentiem Jaroslavļas kapelas Jaroslavija mākslinieciskais vadītājs, Maskavas Valsts konservatorijas kordiriģēšanas profesors Vladimirs Kontarevs. «Šī programma būs turpinājums mūsu klausītāju iepazīstināšanā ar A. Grečaņinova mūziku, kura nu jau vairāk nekā gadsimtu nenoiet no pasaules skatuvēm un ir lielo kolektīvu repertuārā,» VAK Latvija direktors Māris Ošlejs stāsta par Kalugā dzimušā un emigrācijā Ņujorkā mūžībā aizgājušā komponista A. Grečaņinova autorprogrammu. Tajā skanēs arī Pie Dievmātes mēs lūdzamies no Otrās Jāņa Zeltamutes liturģijas.
Mindaugs un Marta
Jaunos skaņdarbus, kurus korim Latvija un simfoniskajam orķestrim sacerējuši Jēkabs Jančevskis, Jānis Aišpurs un Rihards Zaļupe, Māris Sirmais diriģēs 25. augustā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Jēkabs Jančevskis, kuru M. Sirmais piesaka kā vienu no mūsu pašlaik uzlecošajām pasaules līmeņa kompozīcijas zvaigznēm, radījis muzikālu stāstu No Letu zemes par Lietuvas karali Mindaugu un viņa mīļoto, 1253. gadā kronēto sievu Martu, kura, iespējams, nākusi no Latgales - no Madalāniem. Jaundarbs risināts astoņās daļās korim, stīgu orķestrim, perkusijām un teicējai - leģendas stāstītājai. Tieši teicēja, aktrise Zane Jančevska, rosinājusi pētīt mūsu sarežģīto senvēsturi, kurā ir daudz noslēpumu, jo «šajā laikā, kas ir tik trauksmains, mums ir jāapzinās sevi, savas saknes un personības». Vēstures faktus palīdzējusi vākt Eva Mārtuža, tekstus rakstījusi Lelde Stumbre. Skarta arī kara un miera tēma sievietes un vīrieša atšķirīgajos skatpunktos: sieviete sludina mieru, jo vēlas saglabāt savus mīļos, ģimeni, bet vīrieša uzdevums ir būt kareivīgam un aizstāvēt savu zemi ar zobenu. Akadēmiskās mūzikas krāsas papildinās Krāslavas meistara Aleksandra Maijera piedalīšanās ar pašdarinātajām stabulītēm, svilpauniekiem un citiem tautas instrumentiem.
Komponists un grupas Sound Poets līderis Jānis Aišpurs kompozīcijai I am the truth/Es esmu patiesība izvēlējies XII gadsimta persiešu mistiķa Farida Ud Dina Atara poēmu The Conference of the birds/Putnu sapulce - sūfisma reliģijas izpratnē alegoriski vēstītam cilvēka iekšējam ceļojumam no cilvēka līdz Dievam, līdz apskaidrībai. «Galvenā doma: Dievu mēs varam atrast ilgā ceļojumā paši sevī,» uzsver J. Aišpurs. Savukārt dzejnieku 200 lapaspušu garajai poēmai iedvesmojusi VIII gadsimta persiešu mistiķa Mansura el Haladža dzīve. Apskaidrības brīdī viņš pilsētas laukumā skaļi izsaucies: «Es esmu patiesība.» Pēc tam viņu apcietināja, spīdzināja un sadedzināja uz sārta. «Nu vairāk nekas nestāv starp mani un gaismu,» mistiķis teicis, dodoties pēdējā gaitā.
Riharda Zaļupes Credo in unum Deum ir piemiņas darbs viņa dzimtas saknēm, veltījums viņa vectēvam, pēc tautības burjatam. Radot meditatīvo, savdabīgi arhaisko opusu, autors pētījis visus pieejamos materiālus par Burjatiju.
Klezmeru lūgšanas
Klezmeru klarnetists Giora Feidmans, kurš nākamgad svinēs 80. jubileju un muzicē filmas Šindlera saraksts skaņu celiņā, ir pamatakmens Izraēlas garīgās mūzikas programmai, ko koris Latvija un Liepājas simfoniskais orķestris igauņu diriģenta Andresa Mustonena vadībā 27. augustā atskaņos Liepājas Sv. Jāzepa katedrālē un 28. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Giora Feidmans piedzima Buenosairesā no Austroungārijas izceļojušu ebreju ģimenē. Kad tika izveidota Izraēlas valsts, viņš devās uz turieni, strādāja simfoniskajā orķestrī, bet 70.-80 gados kļuva par vienu no atpazīstamākajiem klezmeru mūzikas pārstāvjiem. Koncerta viešņa ir arī Izraēlas, Itālijas un ASV izglītību guvusi komponiste, daudzu prēmiju laureāte Betija Olivero.
Festivālu 5. septembrī Rīgas Sv. Pētera baznīcā noslēgs Antona Bruknera Mesa fa minorā kora Latvija un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā diriģenta Andra Pogas vadībā un ar lielisku solistu sastāvu: Inga Kalna, Ieva Parša, Boriss Stepanovs (Krievija), Rihards Mačanovskis.