Vērojot nākamās valdības veidošanu, politiķu pusē manāmi gan racionāli vēstījumi, gan dažādi manevri ar mājieniem par amatu piedāvājumiem, pukstēšanu par sarkanajām līnijām, vienlaikus tās iezīmējot no savas puses, demarši, kam seko tūlītēji sadarbības apliecinājumi, un, protams, blefošana, dažādus viedokļus paužot atšķirīgās auditorijās, brīžiem pat neņemot vērā, ka daudz kas no teiktā tūdaļ pat parādās internetā.
Lai nu ir, kā ir, bet būtiskākais, lai tikai nopietna, atbildīga attieksme pret darbu būtu konstatējama ar to brīdi, kad parlamenta balsojumā būs apstiprinātas jauno ministru pilnvaras. Mani un, domāju, arī daudzus Dienas lasītājus ne tik ļoti satrauc, kurš politiķis kurā amatā veiksmīgāk izpelnīsies sponsoru atbalstu un vēlētāju simpātijas vai tieši otrādi - politiski «lauzīs kaklu», bet gan - lai ir rezultāts. Vispirms jau beidzot īstenotas izglītības reformas veidā, kas ļautu izbeigt neskaidrību par nākotni šajā jomā strādājošajiem un skolēnu vecākiem, un kas ir bijusi līdzšinējās valdības novārtā atstāta, bet sabiedrības skatījumā ārkārtīgi būtiska prioritāte. Nupat kādā radio raidījumā runāju ar aizejošās valdības izglītības un zinātnes ministri, viņa daudzu savu neveiksmju cēloni raksturoja ļoti trāpīgiem vārdiem - deleģējot savus pārstāvjus katrā no ministrijām, valdību veidojošajām partijām ir jāuzņemas atbildība, pat īpašas rūpes par attiecīgajām jomām. Pēdējā laikā, vismaz runājot par Izglītības un zinātnes ministriju, tā nav bijis - mēs redzējām, ka minētā amatpersona publiski visvairāk pazemota tika tieši no savējo (vismaz teorētiski, jo partijas biedre viņa nav) puses.
Bet, attīstot šo domu tālāk, ļoti gribētos, lai nākamajā valdībā beidzot tiktu pārtraukta ieilgusī nelāgā prakse ministrijas uztvert kā partiju privātīpašumu. Ja valdību veido politisko spēku koalīcija, tad atbildībai par katras ministrijas darbu jāgulstas uz katru no valdības veidotājiem. Tieši attieksme «ne mana cūka, ne mana druva» pret kolēģu vadītajām ministrijām, ir novedusi pie daudzām jo daudzām dziļām problēmām, ar ko saskaramies jau pieminētajā izglītības, kā arī veselības, satiksmes un citās jomās.
Tāpat cieņpilnai koleģialitātei būtu jāizpaužas arī valdības sadarbībā ar Saeimu. Ja kādiem koalīcijas politiķiem kārtojami personiski savstarpējie rēķini, neklaigājiet par to publiski, nepiecūkojiet informatīvo telpu ar savām sīkajām riebeklībām. Bet, ja vienam šķiet, ka otrs ko dara nepareizi, nāciet ar savu piedāvājumu, ne tukšu kritiku. Balagānu esam gana jau atskatījušies, gribas redzēt darbus. Tādus, kas vismaz mazinātu motivāciju cilvēkiem krāmēt ceļasomas, lai pamestu savu valsti.