Votergeitas vārds bulgāriem nav svešs. Vairums gan nezina, ka tā sauc Vašingtonas viesnīcu. Savulaik tajā slepeni noklausījās ASV demokrātu partijas bosus, un skandāls beidzās ar prezidenta Niksona krišanu. Bulgāriem ir sava Votergeita, kas kulminēja svētdienas vēlēšanu priekšvakarā.
Vitošas kalna pakājē valdījušas trillera cienīgas kaislības: Chrysler Voyager ar okšķeru antenām pie eksprezidenta villas, slepšus ierakstītas premjera sarunas par seksu un narkotikām, vēl virsnieks, kurš savā jubilejā pamet viesus un traucas ar skrūvgriezi postīt ministrijas datoru cietos diskus. Galvenais mafijas apkarotājs apmaiņā pret kukuļiem izlicies nemanām Tuvo Austrumu narkotiku tirgoņu biznesu Bulgārijā.
Iekšlietu ministrs prettiesiski licis noklausīties, ko runā opozicionāri, uzņēmēji un žurnālisti. Pēc tam noklausīšanās tēmeklī nonākuši esošais un bijušais prezidents, lielākās etniskās partijas un tā brīža opozīcijas līderi, bulgāru eirokomisāre un daži citi.
Grūti iztēloties, ka Latvijā zemkopības ministre Straujuma ar spiegu ierīci pie jostas steigtu uz premjera Dombrovska villu, lai ierakstītu abu lamāšanos, ietekmējot prokuroru Kalnmeieru. Latvijas ministri šķiet pārāk inteliģenti, vai. Augsto amatpersonu bulgāru līdziniekiem tādas lietas izrādās ikdienišķas. Viņi prātojuši, kā pārsniegt pilnvaras, pārkāpt likumu, ietekmēt lieciniekus - gluži kā filmās par mafiju, kur visu lemj krusttēvi ar cigāru zobos.
Bulgārijā augstāko politiķu noklausīšanās ir gluži vai tradīcija. Līdzšinējais premjers Borisovs 2011. gadā pats kļuva par tās upuri: ierakstītas bija, piemēram, viņa norādes muitas vadībai saudzēt kādu biznesmeni no pārbaudēm. Nelikumību uzpeldēšana oponentu nogremdēšanai pirms vēlēšanām ir loģiska.
Svētdienas balsošanā uzvarēja «bulgāru Votergeitā» vainotā Borisova labējo centristu komanda, bet tai vairākuma parlamentā pietrūkst. Trīs pēckomunistiskās, enerģētikas oligarhu finansētās partijas faktiski sasniegušas savu mērķi un sāks veidot koalīcijas valdību. Bet diez vai tā būs ilgdzīvotāja: līdzīga sastāva kabinets 2009. gadā bija spiests pamest skatuvi korupcijas un neefektivitātes dēļ.
Organizētā noziedzība Bulgārijā ir «unikāla», jo stiegro dziļas saknes valsts ekonomikā. Augsto amatvīru noklausītās sarunas atsegušas arī daudzas shēmas Eiropas palīdzības savtīgai novirzīšanai. Svaigās epizodes sniedz papildu skaidrojumu, kādēļ rožu zeme vēl līdz šim nav ielaista Šengenas telpā.
Jebkurai Bulgārijas valdībai jāapzinās, ka valstij kā ES dalībniecei ir jāpielāgojas Briseles ieteiktajai shēmai. Tajā bulgāru krimināli politiskās ligas nav ieplānotas.