Citas dalībvalstis, arī Latvija, ir gatavas atbalstīt Lielbritānijas piedāvājumu konkurētspējas un ekonomiskās pārvaldības jomā (gan ar zināmām iebildēm), taču smagākās diskusijas gaidāmas tieši par pabalstu ierobežojumiem un nacionālo parlamentu veto tiesībām. Kā atzinuši vairāku dalībvalstu līderi un augstas Eiropas Komisijas amatpersonas, tās ir teju neizpildāmas prasības, ja vien netiek grozīts Lisabonas līgums, taču tas ir mazticams.
Britu prasības
Ekonomiskās pārvaldības jomā D. Kemerons vēlas, lai tiktu skaidri definētas attiecības starp 19 eirozonas valstīm un deviņām pārējām dalībvalstīm. Proti, lai eirozonas valstis nevarētu izbalsot Lielbritāniju jautājumos, kas skar vienoto tirgu. Konkurētspējas jomā Lielbritānijas valdība vēlas panākt labāku un efektīvāku regulējumu biznesam, mazinot administratīvo un birokrātisko slogu. Suverenitātes jautājumos ir prasība atteikties no federālisma virziena un padarīt spēcīgāku nacionālo parlamentu lomu, dažos jautājumos tiem paredzot tiesības bloķēt ES tiesību aktus. Savukārt labklājības jomā D. Kemerona vēlme ir, lai citu dalībvalstu pilsoņiem, kas ieradušies uz dzīvi Lielbritānijā, pieeja dažādiem pabalstiem būtu tikai pēc četriem valstī nodzīvotiem gadiem.
Kā Rīgā īpaši sarīkotā diskusijā stāstīja Lielbritānijas vēstniece Sāra Kaulija, pašlaik notiek aktīvs sarunu process starp Deividu Kemeronu un dalībvalstu līderiem. Vēstniece īpaši uzsvēra, ka attiecībā uz sensitīvo jautājumu par pabalstu ierobežošanu Lielbritānija ar to nedomājot atteikšanos no tādas ES pamatbrīvības kā brīva darbaspēka kustība, runa esot tikai par ierobežotu piekļuvi labklājības sistēmai. «Kā norādījis premjerministrs, 40% no imigrantiem, kas ierodas Lielbritānijā, pārtiek no pabalstiem, un tas ir smags slogs mūsu sociālajai sistēmai,» valdības pozīciju skaidroja S. Kaulija.
Kemerona kritika
Pilnīgi pretēju viedokli pauda Lielbritānijas bijušais vēstnieks Latvijā un Londonā bāzētā Eiropas Reformu centra ārpolitikas direktors Īans Bonds, kurš pārstāv Leiboristu partiju. Viņš atzina, ka no ģeopolitiskā viedokļa sliktāku laiku šāda referenduma rīkošanai grūti iedomāties, ņemot vērā gan bēgļu krīzi un Sīrijas konfliktu, gan līdz šim neatrisināto Krimas un Ukrainas jautājumu. «Deivids Kemerons ir līdzīgs mazam bērnam, kurš brīdī, kad deg māja, kliedz, ka grib saldējumu,» skarbi premjera rīcību raksturoja Ī. Bonds un norādīja, ka lielākajai daļai izvirzīto prasību neesot pamata. Ī. Bonds ieteica pašai Lielbritānijai sakārtot savu politisko sistēmu un vispirms stiprināt parlamenta lomu iekšpolitiski. Viņš arī uzsvēra, ka nav iespējams ierobežot ES pilsoņu, kuri dzīvo Lielbritānijā, piekļuvi labklājības sistēmai, ja vien netiek grozīts Lisabonas līgums. Ī. Bonds arī norādīja, ka D. Kemerona minēto, ka 40% imigrantu dzīvo no pabalstiem, apšauba statistiķi un, kā liecina pārbaudāma informācija, citu dalībvalstu pilsoņi, kuri dzīvo Lielbritānijā, ekonomikai dod daudzkārt lielāku pienesumu kaut vai nomaksāto nodokļu veidā, nekā tiek izmaksāts pabalstos.
Ī. Bonda viedokli atbalstīja arī Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, bijušais vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais, kurš pauda, ka Lielbritānija ar savām prasībām lēnām virzās uz izstāšanos no ES, jo izskatās, ka citas dalībvalstis, arī Latvija, pašlaik nav gatavas runāt par Lisabonas līguma grozījumiem. «Es saredzu lielu risku šāda referenduma rīkošanā, jo, kā liecina teju visu valstu pieredze, cilvēki referendumā balso ne jau tikai par konkrēto jautājumu, bet arī pauž savu attieksmi pret valdību un dzīvi kopumā.»