Kopīgo attieksmi pret Apvienotajā Karalistē notikušā referenduma rezultātiem, kā arī ES attīstību pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, ko 23. jūnijā referendumā atbalstīja 51,9% no tiem, kas tajā piedalījās, Eiropadomes sanāksmes dalībnieki plāno izvērtēt trešdien. Pirmajā tikšanās dienā neesot dzirdēts, ka kāda valsts varētu sekot Lielbritānijai un arī izšķirties par referendumu. Ir dominējis noskaņojums, ka visām palikušajām 27 valstīm ir jāturas kopā, lai padarītu ES stiprāku. To žurnālistiem Latvijā otrdien uzsvēra arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība), kurš sacīja: «Tagad paniski visi mēģina runāt ar visiem, bet šī krīze ir jārisina 27 valstu līmenī, nevis daloties grupiņās.» Par aicinājumu Eiropas Savienībai mainīties premjers M. Kučinskis teica: «Nekas nav jāizgudro no jauna, bet vairāk ir jāskaidro tās priekšrocības, ko dod stipra Eiropas Savienība.» Taču viņš piekrīt, ka lēmumi, kas saistīti ar Lielbritānijas aiziešanu no ES, ir jāpieņem Eiropadomē valstu vadītājiem. Pēc tam, kad Lielbritānija oficiāli informēs par izstāšanos no ES, sāksies sarunas par tās noteikumiem un turpmāko attiecību modeli.
Latvijai ir svarīgi aizstāvēt savas nacionālās, Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo un ES dalībvalstu kopējās intereses. Tas ir noteikts arī valdības apstiprinātajā un Saeimas Eiropas lietu komisijas atbalstītajā nacionālajā pozīcijā. Tā paredz iestāties par sociālekonomiskās situācijas uzlabošanu, kā arī eirozonas pārvaldības pilnveidošanu kā ES prioritāti. Eiropas lietu komisijas sēdē otrdien deputāti izteica arī priekšlikumus un papildināja nacionālo pozīciju, žurnālistiem pēc slēgtās sēdes sacīja komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (Vienotība). Galvenais bijis jautājums par atbalstu ES kā vienotai nacionālu valstu savienībai, nevis virzībai uz Eiropas Savienības federalizāciju.
L. Čigāne informēja, ka bijuši deputāti, kuri rosinājuši prasīt atbildību no Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Žana Kloda Junkera, bet šis priekšlikums nav guvis atbalstu. Jāatgādina, ka iepriekš Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA), kurš ir arī Eiropas lietu komisijā, paziņoja, ka, viņaprāt, EK priekšsēdētājam ir jāatkāpjas, jo pretējā gadījumā Eiropa iziršot. «Eiropas Savienībā ir iestājusies līderības krīze, un līderības krīze ir Lielbritānijā, bet mēs gribam būt konstruktīvi sadarbības partneri,» sacīja L. Čigāne. Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs uzskata, ka prasība ES vadībai uzņemties atbildību atkāpjoties krīzi varētu tikai padziļināt.
«Balsojums par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības bija signāls, kas parāda - ES veidojas būtiskas atšķirības starp ziemeļiem un dienvidiem, starp rietumiem un austrumiem,» žurnālistiem sacīja E. Rinkēvičs. Viņš norādīja, ka tas atspoguļojas gan diskusijās par fiskālo, ekonomisko un sociālo politiku, gan jautājumos par migrācijas politiku. «Kamēr mēs diskutējam par referenduma izraisītajām sekām, mums Latvijā - valdībā, parlamentā un sabiedrībā - ir jāuzsāk diskusija, kādu Eiropas Savienību mēs vēlamies redzēt,» piebilda ārlietu ministrs.