Tajā pašā laikā ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc viedokļu apkopošanas sacīja: «Reformām ir jānotiek, un ir jāiet uz priekšu tāpat kā veselības aprūpes sistēmā. Taču reformas rezultātā nedrīkst ciest skolotāji.»
Reformas izglītībā un veselībā ir Māra Kučinska (ZZS) valdības prioritātes. Gan vienas, gan otras īstenotāji jau ir izbaudījuši pretestību ar nozari saistītajās sabiedrības grupās. ZZS centienus pievērsties problēmām izglītībā un pedagogu algu modeļa ieviešanā var uztvert arī kā mēģinājumu novērst uzmanību no pašu partijas biedra veselības ministra Gunta Belēviča, par kura iespējām īstenot valdības ambiciozos plānus ieviest jaunu veselības finansēšanas modeli izskanējušas vēl lielākas šaubas, jo ministrs nav tik tālu ticis kā viņa kolēģis K. Šadurskis.
Ceturtdien notiks valdības seminārs par nākamā gada valsts budžetu, tad arī ministriem būtu politiski jāizšķiras, vai 2017. gadā pedagogu algu modeļa ieviešanai varēs paredzēt 27 miljonus eiro - pagaidām šīs summas bāzes izdevumos nav. Šajā gadā reformai ir paredzēti deviņi miljoni eiro. «Ja šo 27 miljonu eiro nākamajā gadā nebūs, tad es aizeju no amata un atgriežos Saeimā, bet Smiltēna kungam būs jāmeklē darbiņš citur,» trešdien Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas sēdē sacīja K. Šadurskis. Viņa atgriešanās parlamentā nozīmētu, ka deputāta mandātu zaudētu viens no Vienotības priekšsēdētāja kandidātiem Edvards Smiltēns. Tāpat K. Šadurskis ceturtdien uzstās arī uz to, ka ministriem kopīgi jāatrod finansējums Kultūras ministrijas pārziņā esošajām mūzikas un mākslas skolām. Tiesa, pēc Finanšu ministrijas ieskatiem, šogad paredzēto deviņu miljonu eiro ietvaros būtu jāatrisina arī mūzikas un mākslas skolu pedagogu algu finansēšana.
M. Kučinskis tik dramatisku notikumu attīstības gaitu, ka varētu nonākt līdz demisijai, neprognozē, uzskatot K. Šadurski par profesionālu ministru. Pirmdien koalīcija ir vienojusies deleģēt viņam palīgā cilvēkus, kuri palīdzēs uzlabot piedāvāto modeli - šajā darba grupā, kurai dotas divas nedēļas, būs pārstāvji no Kultūras un Finanšu ministrijas, kā arī Ventspils domes priekšsēža pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš (Latvijai un Ventspilij). «Kārlis Šadurskis var rēķināties ar atbalstu. Mums ir vajadzīga reforma,» Dienai sacīja M. Kučinskis, solot nepieciešamos 27 miljonus eiro.
Arī Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga ZZS frakcijas sēdē sacīja, ka šī reforma tiek gaidīta un to nav iespējams vēl uz gadu atlikt, «jo mēs nevaram atļauties pazaudēt deviņus miljonus šogad un 27 miljonus nākamgad». Taču ir jābūt politiskiem lēmumiem, kā tiek risināti jautājumi par sporta skolu pedagogu algām, Kultūras ministrijas pakļautības skolām un pārējām izglītības iestādēm, kas palikušas ārpus modeļa. K. Šadurskis informēja, ka liela daļa nepieciešamā finansējuma ir atrasta, pārskatot ministrijas iekšējos resursus - tā iegūts 16,1 miljons eiro. No šīs summas 5,9 miljonus varētu paredzēt profesionālajai izglītībai, 5,6 miljonus - sporta skolām, daļēji no šīs naudas būtu iespējams arī nodrošināt augstākajai izglītībai nepieciešamo finansējumu. Visas minētās vajadzības no reformai atvēlētajiem līdzekļiem, kas šogad ir deviņi miljoni eiro, nevarot nosegt, jo tad par slodzi pieaugums būtu tikai 32 eiro «un tā nav nekāda reforma», sacīja ministrs.
Jaunais modelis paredz, ka pedagogu minimālā alga par likmi būtu 680 eiro. Viena darba slodze nedēļā plānota 30 stundas. Reformas rezultātā cietējas būs desmit Pierīgas pašvaldības, kurām samazināsies valsts mērķdotācijas. «Mēs nevaram pacelt visu sistēmu līdz Pierīgas algu līmenim,» uzsvēra K. Šadurskis. Viņš uzskata, ka lielā mērā šīs reformas liktenis ir ZZS rokās, jo Finanšu ministriju un valdību vada šī politiskā spēka pārstāvji. Uzrunājot ZZS frakcijas deputātus, K. Šadurskis sacīja: «Ja jūs spēsiet mani atbalstīt sarunās ar Finanšu ministriju un premjeru, tad mēs dabūsim finansējumu visām jūsu minētajām problēmām, un es būšu laimīgākais cilvēks.»
Uz ZZS frakcijas sēdi uzaicinātie vietējie līderi problēmu lokā minēja arī 16 internātskolas. K. Šadurskis sacīja, ka ir skolas ar dienesta viesnīcām, kur pedagogu algas finansē valsts, un ir internātskolas, kuras valsts finansējot pilnībā, taču ministram ir šaubas, «vai valstij būtu jāmaksā arī mācītājam, policistam un pat zirgkopim, ja zirgs jau ir nosprādzis».