«Mums ir kauns, ka mūsu intereses pārstāv Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un ASV prezidents Baraks Obama, kamēr mūsu pašu prezidents publiski minstinās, neformulē savu pozīciju, neapliecina savu spēju un gribu vadīt Latvijas tautu izšķirošos pārbaudījumos,» teikts atklātajā vēstulē.
Putins ielūgts iepriekš
Vēstules autorus «dziļi aizvaino Valsts prezidenta Andra Bērziņa nespēja formulēt viedokli situācijā, kuras sekas vistiešākajā veidā skar arī mūsu valsti». Zem tā parakstījušies vairāki simti cilvēku, kuru vidū ir kinorežisore Laila Pakalniņa, rakstniece Andra Neiburga, komponists Pēteris Vasks, rakstniece Inga Ābele, vēsturnieks Gustavs Strenga, režisore Baņuta Rubess, aktrise Guna Zariņa, mākslinieks Māris Bišofs, teātra un kino kritiķis Normunds Naumanis, žurnālisti Egīls Zirnis, Baiba Strautmane, Kārlis Streips. Viņi uzsver, ka «Valsts prezidents ir gatavs pieņemt Rīgas pilī agresoru, cilvēktiesību pārkāpēju un pašpasludinātu Krievijas impērijas atjaunotāju Vladimiru Putinu».
Valsts prezidenta kanceleja otrdien izplatīja paziņojumu, kurā atbildēja vēstules autoriem, norādot, ka ielūgumu V. Putinam apmeklēt Latviju 2010. gadā izteicis toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, bet A. Bērziņa prezidentūras laikā neesot notikušas būtiskas aktivitātes «šī ielūguma īstenošanā». Paziņojumā teikts, ka «situācija Ukrainā un ar to saistītais ES valstu, kā arī Latvijas valsts augstāko amatpersonu viedoklis šādas vizītes iespējamību izslēdz pēc būtības». Marta beigās LNT raidījumā 900 sekundes A. Bērziņš sacīja, ka 2010. gadā izteiktais ielūgums Krievijas prezidentam apmeklēt Latviju ir spēkā un nav atsaukts.
Amatā nonāca negaidīti
Valsts prezidenta vēlēšanas 2011. gadā bija neparastas un arī neskaidras. Bija iespaids, ka A. Bērziņu pašu pārsteigusi viņa ievēlēšana. Viņš nebija ne koalīcijas, kuru toreiz veidoja Vienotība un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), ne arī opozīcijas kandidāts. A. Bērziņu izvirzīja pieci ZZS deputāti, bet frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis apgalvoja, ka aizklātajā balsojumā ir atbalstījis V. Zatlera atkārtotu ievēlēšanu. Neviens neuzņēmās atbildību par vairākuma nodrošināšanu balsojumā, kas pirmajā kārtā arī nebija - par kandidātu nobalsoja 50 deputātu. Otrajā balsošanas reizē ar 53 balsīm A. Bērziņu ievēlēja.
Viens no deputātiem, kurš izšķīra vēlēšanu iznākumu, bija Māris Kučinskis (toreiz Tautas partija), kurš pirmajā balsojumā bija svītrojis abus kandidātus. «Tā bija izšķiršanās starp Andri Bērziņu un cilvēku [V. Zatleru], kurš savu ambīciju dēļ bija ierosinājis Saeimas atlaišanu,» atceras M. Kučinskis. Viņaprāt, parakstu vākšana pret Valsts prezidentu kaitēs ne tik daudz viņam, kā valsts reputācijai, «kārtīgi parādot kašķīgo latviešu dabu». M. Kučinskis uzskata, ka iekšpolitikā A. Bērziņš orientējoties ļoti labi un valdības krīzes laikā pat ir stabilizējis situāciju. «Man nav ko nožēlot. Visiem jau gribētos, lai spoži spīd zvaigznes uz visām pusēm. Taču tāda zvaigzne bija tikai Vaira Vīķe-Freiberga,» piebilst M. Kučinskis.
Vairs nejūtas atbildīgs
Bijušais LPP/LC līderis Ainārs Šlesers prezidentam varot pārmest tikai to, ka viņš nespēj precīzi pabeigt iesākto domu, bet «nevienam nav noslēpums, ka viņš nav vislielākais orators Latvijā». A. Šlesers iesaka A. Bērziņam par situāciju Ukrainā pievienoties ES un ANO kopīgajai pozīcijai. Viņš nejūtas atbildīgs par Valsts prezidenta vēlēšanu iznākumu 2011. gadā, jo Vienotības kā premjera partijas uzdevums bijis nodrošināt koalīcijas kopīga prezidenta ievēlēšanu. Salīdzinājums ar Lietuvu politiķim nešķiet īsti vietā, jo kaimiņvalstī prezidentu vēl tauta. Viens no Saskaņas centra līderiem Valērijs Agešins sabiedrības pārstāvju vēstuli uztvēris kā iespēju atjaunot diskusiju par tautas vēlētu prezidentu, ko SC jau vairākkārt rosinājis. V. Agešins skaidroja, ka A. Bērziņš toreiz bijusi labākā izvēle, jo par V. Zatleru SC neesot balsojis arī 2007. gadā, kad SC bija savs kandidāts Aivars Endziņš.
A. Bērziņa ievēlēšanā piedalījās arī ZZS, no kuras prezidents iekļuva Saeimā. «Daiļrunātājs un orators Andris Bērziņš nav, bet viņš pasaka to, ko domā, nevis mežģīnēs paslēpj savu īsto dabu,» uzskata ZZS deputāts Kārlis Seržants, piekrītot, ka prezidents varētu būt izlēmīgāks, bet varbūt viņa miers dažkārt ir labāks nekā steiga. Vairāki uzrunātie atcerējās, kā A. Bērziņš spējis nodemonstrēt stingru mugurkaulu pēc Zolitūdes traģēdijas. Viens no aptaujātajiem uz jautājumu, vai nenožēlo savu rīcību prezidenta vēlēšanās, sacīja: «Drīkst? Es nekomentēšu.»