«Vairākas situācijas bija nepārprotamas. Piemēram, reiz panācām ātruma pārkāpēju. Pie viņa piegāja viens no diviem policistiem, ar kuriem todien strādāju. Saruna ilga vairākas minūtes, pēc tam policists iesēdās pārkāpēja mašīnā un drīz vien atgriezās, man paskaidrojot, ka tas esot bijis ārzemnieks, tāpēc palaists it kā nesodīts. Vēl kādā reizē citi policisti savā starpā kārtoja kaut kādus rēķinus, dalot banknotes,» atceras Lāsma un piebilst, ka īpašu piesardzību jaunās kolēģes priekšā likumsargi neesot ievērojuši: «Radās iespaids, ka visus policistus viņi uztver kā sev līdzīgus - tādus, kuri uz šo darbu tiecas, lai, it kā sargājot likumu, gūtu pretlikumīgus labumus. Es tāda negribu būt, tāpēc mainīšu profesiju un policijā nestrādāšu principa pēc.» Lāsma arī novērojusi, ka vecākie kolēģi īpaši naski bijuši uz luksusa klases automobiļu apturēšanu, kuru vadītāju pārbaudīšana ne reizi vien beigusies glaunajos salonos. Jautāta, vai viņa par redzēto ziņojusi VP vadībai, jauniete atbild noliedzoši un paskaidro: «Kādu laiku esot tajā vidē, kļūst skaidrs, ka tā ir daudzos līmeņos organizēta sistēma un visi par to zina. Reizi pa reizei kāds tiek upurēts, uzliekot sodu, taču man šķiet, ka tas tiek darīts ar nolūku spodrināt policijas tēlu sabiedrības acīs.»
Tomēr pieķer
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane situāciju komentē kā nepieļaujamu: «Vispareizāk būtu, ja šī studente par konkrētajiem gadījumiem ziņotu VP Iekšējās drošības birojam, kur neviens neatklātu, ka informāciju sniegusi viņa.» I. Pētersone-Godmane gan norāda, ka kukuļdevēju apkarošanas dinamika likumsargu vidū arvien palielinoties. To gan nevarētu teikt par kolēģu kukuļņēmēju apkarošanu - kā atklāj VP pārstāvis Dairis Anučins, šogad par kukuļņemšanu aizturētas vien septiņas VP amatpersonas, sākti kriminālprocesi. Maksimālais sods ir desmit gadu cietumā, taču var tikt piemērota arī īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.
VP regulāri izplata paziņojumus par pieķertajiem kukuļdevējiem, nevar nepamanīt tendenci, ka ziņots tiek pārsvarā par personām, kuras cerējušas atpirkties ar samērā mazām summām - pieciem, desmit, divdesmit un piecdesmit, retāk - pārsimt eiro -, taču šāda neliela kukuļa pieņemšana neattaisno risku nokļūt cietumā, tāpēc policisti no tiem atsakās. Rezultātā neiespaidīgo kukuļu devējiem draud vēl lielāks sods, savukārt dienesta tēla uzturētājiem ir pamats savās preses relīzēs slavināt godprātīgos likumsargus. D. Anučins norāda: «Informāciju par fiksētajiem kukuļdošanas gadījumiem sniedzam neatkarīgi no naudas summas, kas piedāvāta.» Uzskatāmi izceļas regularitāte, ar kādu informāciju par aizturētajiem kukuļdevējiem izplata VP Zemgales reģiona pārvalde (ZRP) - vidēji reizi nedēļā ziņojot par kukuļdošanā pieķerto personu kopskaitu gada laikā, un pašlaik statistiku veido jau 77 autovadītāji. Kāda epizode tomēr ir izcelšanas vērta - šovasar Jēkabpils policisti bijuši nepielūdzami un atteikušies no 3000 eiro kukuļa.
Kukuļot gatavi
Vai šādi gadījumi patiešām ir retums un citi autovadītāji nav mēģinājuši iekārdināt likumsargus ar vairāku simtu vai pat tūkstošu eiro kukuli, vai arī tie kļūst par noslēpumu abu, iespējams, darījumā vienlīdz ieinteresēto pušu starpā? Piemēram, dzērājšoferim varētu būt izdevīgāk piekukuļot policistu ar summu, kas līdzvērtīga naudas sodam par minēto pārkāpumu - 1400 eiro -, tajā pašā laikā nešķiroties no autovadītāja apliecības, nesaņemot maksimālo soda punktu skaitu un uz vairākām diennaktīm nenonākot valsts maizē. Taču saskaņā ar VP izplatītajām ziņām vien retais likumpārkāpējs par to esot iedomājies. «Protams, nebūtu korekti apgalvot, ka šī problēma nepastāv, par ko liecina arī uzsāktie kriminālprocesi,» saka D. Anučins.
2012. gadā veiktā Transparency International pētījuma rezultāti atklāj, ka togad kukuli amatpersonām un likumsargiem devis katrs piektais Latvijas iedzīvotājs un vairāk nekā puse aptaujāto korupciju uzskatījuši par ļoti nopietnu mūsu valsts problēmu. Savukārt šogad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izcēlis kādu pozitīvu tendenci - par pieciem procentiem sarucis kukuļa došanas iespējamību valsts amatpersonai pieļaujošo tautiešu skaits - kukuļot gatava «vien» trešdaļa Latvijas iedzīvotāju. Jāakcentē, ka ekonomiski aktīvajā vecumā esošie VP darbu novērtē vidēji ar 5,4 punktiem 10 punktu skalā, liecina šovasar veikts kompānijas TNS pētījums.