Viņš uzsvēra, ka līgums ir rakstveida vienošanās, kur viena no līgumpusēm ir ASV, tāpēc viņš vēlas vēlreiz apstiprināt, ka ASV pilnībā uzņemsies šīs saistības un pienākumus, kas līgumā paredzēti. To Baidens atkārtoti uzsvēra arī uzrunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā otrdien pēcpusdienā.
Vakar pēc valdības sēdes Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) žurnālistiem sacīja, ka Dž. Baidena vizīte Latvijā novērš bažas par ASV Republikāņu partijas prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa izteikumiem saistībā ar Baltijas valstu drošību. Vēlāk to runā uzsvēra arī pats Dž. Baidens. «Mēs nekad neesam atkāpušies no NATO līguma 5. pantā noteiktā,» viņš pauda, un piebilda, lai neklausoties tajā, ko saka D. Tramps, jo «viņš nesaprot, ko runā».
Dž. Baidens uzrunā uzsvēra, ka atminas 1989. gada notikumus Baltijā, kad šajā dienā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji nostājās dzīvajā ķēdē, pieprasot valstu brīvību. «Jūs iedvesmojāt visu pasauli un parādījāt spēcīgo garu, kas piedien Baltijas iedzīvotājiem. Man ir liels lepnums, ka draudzība starp mūsu valstīm nav apstājusies,» teica Dž. Baidens. ASV vienmēr ir atbalstījusi valstu suverenitāti un teritorijas nedalāmību.
Tāpat viņš uzrunā pauda, ka Baltijas valstu spēja iestāties Eiropas Savienībā ir bijis drosmīgākais Baltijas valstu solis jaunāko laiku vēsturē. Vienota, brīva, miermīlīga Eiropa uzticējās Baltijas valstīm, lai tās kļūtu par Eiropas daļu, pauda Dž. Baidens, kurš uzsvēra, ka savulaik smagi cīnījies par Baltijas valstu iekļaušanu arī NATO valstu saimē. «Tas nebija viegli,» teica Dž. Baidens.
Dž. Baidena un visu trīs Baltijas valstu prezidentu tikšanās laikā parakstīta kopīga deklarācija, kurā atkārtoti apliecināta visu pušu stratēģiskā alianse. «Saskaroties ar neparedzamu drošības vidi, mēs apņemamies padziļināt mūsu sadarbību un mūsu centienus garantēt drošību un stabilitāti reģionā NATO kolektīvās aizsardzības pieejas ietvaros,» teikts dokumentā. Tajā izteikts solījums visām četrām valstīm regulāri tikties, lai apspriestu galvenās kopīgās un individuālās prioritātes aizsardzības un drošības jomā, koncentrējoties uz aizsardzību uz zemes, gaisā un jūrā, robežu drošību, likumu izpildi un valsts noturību pret dažādiem apdraudējumiem.
M. Kučinskis informēja, ka tikšanās laikā ar Dž. Baidenu pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar tieslietu jomu, maksātnespējas procesu, finanšu sektoru u. c. Tāpat pēc ASV viceprezidenta iniciatīvas runāts par energodrošības jautājumiem. «Guvām pozitīvu signālu, ka enerģētikas jomā varam rēķināties vismaz ar ASV ekspertīzi. Baidens solīja ASV palīdzību, lai Baltijas valstis būtu drošas par savu enerģētisko neatkarību,» norādīja premjers.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis, vērtējot Dž. Baidena uzrunā pausto, intervijā Latvijas Televīzijā uzsvēra, ka ASV viceprezidenta vizīte notiek ļoti zīmīgā dienā, kurā pirms 77 gadiem tika noslēgts Ribentropa-Molotova pakts, bet 1989. gadā notika Baltijas ceļš un divus gadus vēlāk - atjaunota Baltijas valstu neatkarība. Protams, aizvadītā gadsimta 90. gados ASV, tāpat kā citas lielvalstis, sekoja tam, kāda būs Baltijas valstu attīstība drošības, kultūras, attīstības jomā, lai izvērtētu šo valstu gatavību pievienoties ES un NATO, klāstīja A. Lerhis.
1942. gadā dzimušais Dž. Baidens ir pieredzējis ASV politiķis no Demokrātiskās partijas. ASV viceprezidenta amatā viņš tika apstiprināts 2009. gadā. Pirms tam, kopš 1973. gada, Dž. Baidens bija ASV senators. Kopumā viņš šajā amatā ticis pārvēlēts sešas reizes. 2011. gadā toreizējais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers Vašingtonā Dž. Baidenam pasniedza Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiras apbalvojumu. Eiropas vizītes laikā līdz 25. augustam Baidens apmeklēs arī Turciju un Zviedriju.