Digitalizēt valodu
Sarunā ar Dienu A. Gross atklāj, ka darbs viņam ļauj justies tuvāk Latvijai. Arī tagad viņš šeit ieradies darba darīšanās. Arnis ir dzimis Austrālijā, jo pēc Otrā pasaules kara viņa vecāki devušies prom no Latvijas, tomēr Austrālijā vienmēr dzīvojis latviskā vidē. Gan viņš pats, gan tagad viņa bērni apmeklē latviešu nedēļas nogales skolu Melburnā, ģimenē runā latviešu valodā un tiekas ar citiem Austrālijas latviešiem. A. Gross atzīst, ka viņam ir divas identitātes, tomēr Latviju vēlas uzskatīt par savām mājām. Pirms kāda laika šeit pavadīti vairāk nekā četri gadi. Nākotnē ģimene plāno pārcelties uz Latviju pavisam. «Lai gan tur vairāk spīd saule un pludmales ir vilinošākas, tomēr atgriešanās ir tikai laika jautājums,» saka A. Gross.
Ar latviešu valodas datorizēšanu A. Gross nodarbojas jau daudzus gadus. Programmēšana viņu interesējusi jau tad, kad mācījies vidusskolā, bet veidot aplikācijas pašmācības ceļā iemācījies tikai pirms pāris gadiem. Viņš atzīst, ka topošajiem programmētājiem ir plašas iespējas visas nepieciešamās zināšanas pašiem apgūt internetā, tomēr uzskata, ka mūsdienās jau pamatskolā bērniem kopā ar matemātiku vajadzētu mācīt programmēšanas pamatus.
Izklaides aplikāciju veidošana, piemēram, dažāda veida spēles, A. Grosu nav interesējusi. Izaicinājums šķitis, kā latviešu valodu un tās specifiku ietērpt digitālajā vidē. Tapušas divas aplikācijas - Latvian Nouns un Latvian Verbs. Tajās ir iespēja ievadīt jebkuru lietvārdu, īpašības vārdu, skaitļa vārdu, vietniekvārdu vai darbības vārdu latviešu valodā un saņemt automātiski izlocītu visos locījumos. Ideja radusies, jo A. Gross pamanījis, ka dēlam ķeras latviešu vārdu locīšana. A. Gross stāsta, ka mērķauditorija ir gan ārzemju latvieši, kuri vēlas atsvaidzināt savas latviešu valodas zināšanas, gan tie, kuri mācās latviešu valodu. Aplikācijas lietošana pielāgota arī citu valstu iedzīvotājiem, un A. Grosam ir liels prieks, ka viņa darbu izmanto arī ārzemēs.
Austrālijā citādi
A. Gross Dienai atzīst, ka Latvijā ar aplikāciju izstrādi nopelnīt ir grūti. Citādi ir Austrālijā. Piemēram, katrā pārtikas veikalā kopā ar maizi un desu var nopirkt arī sava veida priekšapmaksas karti aplikāciju un cita digitālā satura iegādei. Ja bērni vēlas legāli iegādāties internetā mūziku, vecāki veikalā nopērk šādu karti 10 eiro apmērā, stāsta A. Gross. Šādas priekšapmaksas kartes ir populāri dāvināt svētkos - tāpat kā dāvanu karti kādā veikalā. Tāpēc A. Gross piedāvā dažādas aplikācijas un citus digitālos risinājumus arī Austrālijas tirgum.
Latvijā ir trīs varianti, kā rīkoties. Pirmkārt, var meklēt kādu, kurš finansētu aplikācijas izstrādi, otrkārt, aplikācijai piemērot minimālo cenu. Var arī piedāvāt aplikācijas pamatversiju par brīvu, bet papildiespējām piemērot konkrētu cenu. A. Gross gan izvēlas meklēt sadarbības partnerus un pēc tam aplikāciju piedāvāt par brīvu. Piemēram, konkrēto aplikāciju izstrādi daļēji atbalstījis Amerikas Latviešu fonds.
Latvijā nopelnīt nevar
Cilvēki Latvijā vēl nav gatavi maksāt par digitālo saturu un aplikācijām, tomēr ar laiku tas varētu mainīties, Dienai saka tehnoloģiju portāla Kursors.lv galvenais redaktors Kristaps Skutelis, stāstot par iespējām nopelnīt mobilo aplikāciju biznesā. Viņš norāda, ka mobilo aplikāciju izstrādātājiem ir jārēķinās, ka, pirmkārt, Latvijā ir samērā maz cilvēku, kas lieto viedtālruņus, otrkārt, tikai daļa no tiem ir gatavi par aplikācijām maksāt. Treškārt, iespējamo pircēju skaitu sašaurina arī konkrētās aplikācijas mērķauditorija, piemēram, ja aplikācija domāta bērniem vai kādai citai konkrētai cilvēku grupai. Specifisku aplikāciju iegādājas vien daži desmiti vai simti cilvēku, saka K. Skutelis. Tāpēc aplikāciju izstrādātājiem būtu jādomā gan par Latvijas, gan citu valstu iedzīvotājiem. Arī uzņēmuma Cube Mobile vadītājs Mārtiņš Dambis Dienai norāda, ka cilvēku nelielā pirktspēja Latvijā ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc maksas aplikācijas Latvijā ir augsta riska bizness. Viņš arī uzsver, ka aktīvi mobilās aplikācijas Latvijā lieto ne vairāk par 200 000 cilvēku. Lai cilvēks būtu gatavs maksāt par digitālo saturu, ir jābūt ļoti labam piedāvājumam. Latviešu veidotajām aplikācijām ir jākonkurē arī ar starptautisko piedāvājumu, un jāņem vērā tendence, ka maksas aplikācijas patlaban zaudē savu popularitāti, saka M. Dambis.