Valdībā vakar apstiprinātajā atbildē tiesībsargam gan arī uzsvērts, ka informācija par bojāgājušajiem ir publicējama tikai pēc mirušo personu nāves fakta konstatēšanas un līķu identificēšanas. «Katastrofu seku likvidēšanā iesaistīto kompetento institūciju rīcībā esošā operatīvā informācija par personām (dzīvajām un bojāgājušajām) ir nepieciešama katastrofā iesaistīto kompetento institūciju darbam, un tā nav publicējama, jo tā var radīt kaitējumu personai, kura sākotnēji iekļauta mirušo personu sarakstā, bet vēlāk no tā svītrota, un tās tuviniekiem, kā arī sabiedrībai kopumā,» teikts atbildē.
TM tāpat atzīst, ka Valsts civilās aizsardzības plānā patlaban nav noteikta viena atbildīgā iestāde par visiem iespējamiem katastrofu veidiem. Šī iemesla dēļ Iekšlietu ministrija izvērtēs, vai plānu papildināt ar institūciju rīcību attiecībā uz personu datu publiskošanu katastrofas gadījumā.
Diena jau ziņoja, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pēc Zolitūdes traģēdijas sāka dienesta pārbaudi un uz tās laiku no amata atstādināja NMPD vadītāja vietnieku Mārtiņu Šicu. Viņš apstiprināja, ka sniedzis dienesta rīcībā esošo informāciju par traģēdijā bojāgājušajiem tīmekļa vietnes nekropole.info vadībai, lai tā varētu salīdzināt savā rīcībā esošos datus, kas iegūti no notikuma vietā esošajiem cilvēkiem, un informēt sabiedrību par bojāgājušajiem.