Jāizmet arī brīnumsvecītes
Jaunākā statistika liecina, ka visbiežāk atsavinātie priekšmeti ir naži ar asmeni virs sešiem centimetriem, arī šķēres, kuru griežamā daļa pārsniedz sešus centimetrus. Atsavināto priekšmetu līderpozīcijās ir arī šķiltavas un to degviela. Lidostas Rīga pārstāve Sarmīte Rinmane norāda, ka pēdējo mēnešu aktuālākā lieta, kas tiek izmesta atkritumos pie drošības vārtiņiem, ir brīnumsvecītes.
Dārgās lietas topā pirmās vietas neieņem, tomēr arī to ir daudz. Joprojām sarežģījumus rada ierobežojumi šķidruma pārvadāšanā. Lai gan S. Rinmane atzīst, ka pasažieri kļuvuši daudz informētāki nekā pirms pāris gadiem, tāpat ir gana daudz tādu, kas dažādu iemeslu dēļ par ierobežojumiem piemirst. Ir arī tādi, kas līdz galam neizprot - tas, ka 150 mililitru tilpuma krēms līdz pusei ir izlietots, vēl nenozīmē, ka to drīkst pārvadāt. Drošības policijas pārstāvji skatās uz tilpumu, kas ir norādīts uz iepakojuma. Lidostas pārstāve arī atklāj, ka bieži lietas nākas atsavināt tiem ceļotājiem, kas izmanto čarterreisus, dodoties atpūtas braucienos. «Viņi tik bieži nelido, tāpēc ar šiem aizliegumiem saskaras retāk. Cilvēkiem, kuri lido bieži un dodas biznesa braucienos, informācija par aviopārvadājumos aizliegto priekšmetu un šķidrumu daudzumu ir zināma, līdz ar to viņiem problēmas tas nerada,» secina S. Rinmane.
100 ml ēra
Drošības policijā Dienai uzsver - ierobežojumi lidostā nav Drošības policijas (DP) iegriba, tos nosaka Eiropas Komisijas regula, kā arī starptautiskās aviācijas drošības noteikumi. Visai apgrūtinošā prasība, kas liedz rokas bagāžā pārvadāt šķidrumus, kuru tilpums pārsniedz 100 ml, tika ieviesta 2008. gadā, kad Lielbritānijā notika mēģinājums sarīkot teroraktu, uzspridzinot lidmašīnu ar sprāgstvielu, kas šķidrā formā bija iepildīta dzēriena pudelē. «Ierobežojums ir pamatots ar noteiktiem rādītājiem, kas varētu radīt reālus draudus. Lai izgatavotu improvizēto spridzekli, pietiek ar nedaudz vairāk par 100 ml šķidruma. Tieši ar tādu daudzumu pietiek, lai nodarītu kaitējumu lidaparātam un tas avarētu. Pēc šī gadījuma Lielbritānijā bija notiesājoši spriedumi, tika pierādīts, ka šāds nodoms patiešām arī bija,» skaidro DP pārstāvis.
Viņš norāda, ka jau kopš 2001. gada 11. septembra notikumiem ASV skaidri iezīmējas, ka teroristiem civilā aviācija ir viens no prioritārajiem uzbrukuma mērķiem. «Ņemot vērā to, viņi ar zināmu regularitāti cenšas izdomāt arvien jaunas un jaunas metodes, kā vērsties pret civilās aviācijas objektiem. Ir bijis gadījums, kad spridzekli mēģināja ievietot apakšveļā, tāpat ir daudzi citi mēģinājumi, tāpēc ik pa laikam izskan, ka plānots ieviest vēl citus ierobežojumus,» viņš skaidro, piebilstot, ka neapmierinātība ir saprotama, jo tas atstāj ietekmi ne tikai uz pasažieru ērtībām, bet arī ekonomiku.
Tagad temats ir pieklusis, bet pirms kāda laika visai aktīvi tika diskutēts par to, vai nevajadzētu mainīt regulas nosacījumus par rokas bagāžā pieļaujamajiem šķidruma apjomiem. Kā reāls risinājums pasažieru ērtības vairošanai tika minēta ideja ieviest īpašus skenerus, kas ļautu pārbaudīt krietni lielākus tilpumus. Pēc ilgām diskusijām tika secināts, ka šādu skeneru iegāde izmaksātu pārāk dārgi, turklāt tika noskaidrots, ka aparatūra tāpat nespētu garantēt pilnīgu drošību.
Iznīcina pilnībā
Visas atsavinātās vielas, lietas un šķidrumi lidostā Rīga tiek nodoti utilizācijai. Pamatojoties uz noslēgto līgumu, pilnīgu atkritumu iznīcināšanu veic atkritumu apsaimniekotājs Vides pakalpojumu grupa. Uzņēmuma loceklis Guntars Levics Dienai atzīst, ka apzinās - nodotajos atkritumos atrodas vērtīgas lietas. Tomēr normatīvie akti paredz tās pilnībā iznīcināt. «Par atkritumu saturu neņemos komentēt, jo tas viss automātiski tiek nodots utilizācijai. Atkritumi tiek vesti slēgtos konteineros un iznīcināti. Mēs nezinām un neredzam, kas tur ir iekšā - vai tas ir nazis, šķēres vai alkohols,» saka G. Levics, atklājot, ka pēdējos gados atkritumu apjoms no lidostas būtiski mainījies nav. Viņš atsavināto mantu lidostā salīdzina ar kontrabanas precēm: «Tas viss tiek nodots iznīcināšanai, lai gan šīs lietas varētu atdot, piemēram, trūcīgajiem vai meklēt kādu citu sabiedriski lietderīgu izmantošanas veidu. Tādi tie normatīvie akti ir, un mēs tur neko nevaram izdarīt.»
Tomēr ir valstis, kurās šim bagātīgajam ieguvumam ir rasts veiksmīgs pielietojums. Piemēram, tālajā Meksikā jau labu laiku ir spēkā likums, kas gan lidostās atsavinātos, gan kontrabandistiem atņemtos priekšmetus paredz izlikt izsolē. Mantu sākotnējā cena ir krietni zemāka par reālo tirgus cenu. Šajā izsolē iegūtā nauda tiek investēta konkrētos sociālajos mērķos, piemēram, bērnudārzu renovācijai vai pansionātu izbūvei.