«Jūs, sportisti, esat mūs iedvesmojuši pēdējās septiņpadsmit dienas. Esat izcēlušies sacensībās un dalījušies emocijās ar visu pasauli. Jūs sūtījāt vēstījumu no Sočiem visai pasaulei - tolerances un cieņas vēstījumu. Šovakar varam teikt, Krievija ir sasniegusi to, ko tā iepriekš bija solījusi. Kas citās pasaules daļās prasīja desmitgades, šeit tika sasniegts septiņos gados,» uzrunā teica Bahs, kuram tās bija pirmās olimpiskās spēles kā SOK vadītājam.
Mājinieki izrauj uzvaru
Medaļu kopvērtējumā pēdējās dienās pārsvaru ieguva un noturēja mājinieki, kuri ar 13 zelta un 33 kopā izcīnītām medaļām apsteidza Norvēģiju un Kanādu. Krievija visvairāk medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs nebija izcīnījusi kopš 1994. gada spēlēm Lillehammerē, bet pirms četriem gadiem Vankūverā lielvalsts bija tikai 11. vietā.
Arī Sočos krievu sportistiem neklājās spīdoši, turklāt īpašs rūgtums bija par hokeja izlases negaidīto izstāšanos jau olimpiskā turnīra ceturtdaļfinālā. Tiesa, iekavētais ar uzviju tika atgūts pēdējās trīs dienās, kurās mājinieki izcīnīja pa divām zelta godalgām katrā, veicot izšķirošo izrāvienu.
Latvijai sekmīgākās spēles
Mūsu sportistiem Sočos tā arī neizdevās izcīnīt tik ļoti kārotās pirmās ziemas olimpisko spēļu zelta godalgas, taču četras citas raudzes kaluma medaļas ļauj šīs spēles saukt par līdz šim sekmīgākajām. Sudraba medaļas izcīnīja skeletonists Martins Dukurs un Oskara Melbārža pilotētais bobsleja četrinieks ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Jāni Strengu un Arvi Vilkasti. Bronzas godalgas tika kamaniņniekiem - brāļu Andra un Jura Šicu ekipāžai un stafetes komandai ar brāļiem Šiciem, Mārtiņu Rubeni un Elīzu Tīrumu. Kopvērtējumā latviešiem tas deva 23. vietu. Augstvērtīgus rezultātus sasniedza arī virkne citu sportistu un, protams, hokeja valstsvienība, kas aizvadīja savu visu laiku labāko turnīru. Pirms četriem gadiem Vankūverā latvieši izcīnīja divas sudraba godalgas, bet 2006. gadā Turīnā pie bronzas tika Mārtiņš Rubenis.
Tieši Daumants Dreiškens, kurš svētdien pielika plecu Latvijas bobsleja pirmo olimpisko medaļu kaldināšanā pēc neatkarības atjaunošanas, noslēguma ceremonijā nesa Latvijas karogu.