ASV Aizsardzības departaments tā saucamajai Eiropas iedrošināšanas iniciatīvai, ko Vašingtona izsludināja pēc Krievijas 2014. gadā veiktās Krimas pussalas aneksijas un iebrukuma Austrumukrainā, 2017. gadā vēlas atvēlēt 3,4 miljardus dolāru (3,1 miljards eiro). Tas ir četrreiz vairāk par 789 miljoniem dolāru (723 miljoni eiro), kas ASV militārajiem tēriņiem Eiropā piešķirti 2016. gadā.
Militārais izdevums Stars & Stripes, atsaucoties uz avotiem Pentagonā, raksta, ka finansējuma palielinājums paredz papildu 3000-5000 ASV karavīru nosūtīšanu uz Eiropu. Viņu uzdevums būšot atvieglot darbu ASV armijas 173. gaisa desanta brigādei, kuras karavīri jau kopš 2014. gada aprīļa rotācijas kārtībā piedalās NATO rīkotajos manevros Polijā un Baltijas valstīs.
ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija norāda, ka papildu karavīru un militārās tehnikas izvietošana Baltijas valstīs, Polijā, Rumānijā, Bulgārijā un Ungārijā paredzēta, lai NATO partneriem Centrāleiropā un Austrumeiropā apliecinātu Vašingtonas nopietno attieksmi pret izaicinājumiem reģiona drošībai.
«Tā nav atbilde uz kaut ko, kas notika pagājušajā otrdienā,» kāda vārdā neminēta augsta ranga Baltā nama amatpersona šonedēļ sacīja laikrakstam The New York Times. «Tā ir ilgtermiņa atbilde uz izmaiņām Eiropas drošības vidē. Tā atspoguļo jauno stāvokli, kad Krievija ir kļuvusi par daudz sarežģītāku faktoru.»
Baltijas valstis, Polija un pārējās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis neslēpj, ka šovasar Varšavā notiekošajā NATO samitā vēlas panākt ilglaicīgu un pastāvīgu NATO klātbūtni reģionā. Pret to atklāti iebildusi Eiropas ietekmīgākā valsts Vācija, kas nevēloties pasliktināt jau tā vēsās Rietumu un Krievijas attiecības.
Analītiķi uzskata, ka ASV militārās klātbūtnes palielināšana Austrumeiropā pilnīgi noteikti sadusmos Krieviju, kas ļoti jūtīgi uztver amerikāņu un NATO aktivitātes tās robežu tuvumā.