Diedzējumus var nopirkt, bet var diedzēt arī pats. Visas sēklas, ko var nopirkt veikalos, šim nolūkam nemaz nederēs. Pirms mājas apstākļos sāk nodarboties ar diedzēšanu, jāpārliecinās, vai sēklas nav ķīmiski apstrādātas, kodinātas. Graudam un sēklai, lai izdīgtu, ir vajadzīgs mitrums un siltums, citiem (sīpoliem, kressalātiem) - gaisma, bet dažiem (redīsiem) - tumsa. Redīsi dīgst apmēram trīs diennaktis, bet kressalāti mazliet ilgāk, kvieši var būt ēdami jau nākamajā dienā pēc diedzēšanas sākuma. Ja salīdzina graudu un sēklu diedzējumu garšu ar to produktu, kas ir galarezultātā, piemēram, bietei, redīsam, saulespuķei, sīpolam, tad sīkajam diedzējumam garša ir pat izteiktāka nekā augam, ja tas būtu audzis dobē.
Regulāri lietojot uzturā diedzējumus, var stabilizēt vielmaiņu. Turklāt jāņem vērā, ka graudi nostiprina arī imunitāti. Dienas norma varētu būt vismaz divas ēdamkarotes diedzēto graudu. Tas ir labs enerģijas avots. Graudus uzturā var lietot tie cilvēki, kuriem ir liekā svara problēmas, jo sauja diedzētu graudu rada sāta sajūtu.
Diedzētās sēkliņas sader ar paniņām, nesaldajiem jogurtiem, kefīru, rūgušpienu. Tās iekaisa tomātu vai citu dārzeņu sulā. Ar sēkliņām var dažādot biezpienu. Vienu rītu biezpienā iemaisa redīsu sēklas, otrā rītā biezpienu ēd ar lucernu. Diedzētie kviešu graudi lieliski der saldajiem ēdieniem. No samaltiem kviešu graudiem, pievienojot sasmalcinātus riekstus, medu, rozīnes, sagrieztas aprikozes, var pagatavot veselīgas konfektes.
Sēkliņas jāizlieto četrās dienās. Ledusskapī glabātas sēkliņas turpina augt, lēnāk gan nekā siltumā. Ja dīgsti izstiepjas garāki, tad tos visus (izņemot kressalātus) var arī cept omletēs, pielikt sautējumiem vai pievienot zupām īsi pirms vārīšanas beigām.